Saskaņā ar Lielā sprādziena teoriju Visums radiem apmēram pirms 13,7 miljardiem gadu, strauji sākot izplesties no kāda ļoti blīva un karsta stāvokļa.
Šo teoriju apstiprināja amerikāņu astronoma Edvīna Habla novērojumi, kad pagājušā gadsimta divdesmitajos gados viņš izmērīja attālumu līdz citām galaktikām un secināja, ka tās no mums attālinās.
Savukārt ar alternatīvu Visuma stacionāro teoriju četrdesmito gadu beigās nodarbojās britu astrofiziķis Freds Hoils.
Viņš pieņēma, ka Visuma izplešanās procesam nav sākuma - tas ir izpleties vienmēr, laiku pa laikam patvaļīgi radot jaunas daļiņas, no kurām rodas jaunas zvaigznes un galaktikas, un tādējādi, Visumam izplešoties, tā sastāva blīvums nemainās.
Darbs, ko Einšteins sarakstījis 1931. gadā, liecina, ka viņš šai idejai pievērsies nedaudz ātrāk. Šis rokraksts visu laiku glabājās Ebreju universitātes arhīvos Jeruzalemē, tomēr kļūdaini tika uzskatīts par kāda cita Einšteina darba melnrakstu.
Kļūdu atklājis īru fiziķis Kormaks O'Rafertijs no Voterfordas Tehnoloģiju institūta. Viņš uzskata, ka Einšteins pieļāvis Hoila izteikto ideju pareizību pat bez ievērojamām savas teorijas izmaiņām, taču savos pierakstos atklājis kļūdu, tāpēc šo ideju tālāk nav izvērsis.
