Kā vēsta Krievijas mediji, pie šāda secinājuma nonākuši Murmanskas apgabala Īpaši apsargājamo dabas teritoriju direkcijas speciālisti, tādā veidā kliedējot mītu par šī slavenā silueta ārpuszemes izcelsmi.
Direkcijas ziņojumā teikts, ka ir pabeigta visrūpīgākā šī klints segmenta analīze pēdējo simts gadu laikā, kopš "milzis" tiek novērots. (Neraugoties uz dabas spēku iedarbību, šī silueta aprises faktiski nav mainījušās.)
Laboratorijas analīzes parādījušas, ka mistikas te nav nekādas - tumšo plēkšņu sastāvā ir melnīgsnējas mikrokoloniālās sēnes un vienšūnas ūdensaugi, kuriem arī ir izšķiroša nozīme akmens pigmentācijā.
Pēc zinātnieku vārdiem, par silueta biogēno izcelsmi liecina arī milža figūras novērojumi dažādos gadalaikos - ziemā tas izskatās mazāk kontrastaini nekā vasarā un rudenī, bet vislabāk saskatāms vasarā negaisa laikā.
Sensenos laikos sāmu senči ieradušies Lovozeras tundras ielejā un sastapuši tur milzi Kuivu, kurš viņiem uzbrucis un daudzu nogalinājis. Sākās nežēlīga cīņa, kurā Kuiva guva pārsvaru, nogalinot cilvēkus un darot ar viņiem dažādas nekrietnības.
Tad sāmi piesaukuši savus dievus, kuri sadusmojušies uz Kuivu un nogalinājuši to ar zibens šautrām. Milzis pārvērties par klinti, bet viņa siluets vēl joprojām ir redzams uz klints nogāzes.
Pirmās leģendas par Kuivas zvērībām pierakstīja zviedru etnogrāfs Gustavs Halstrēms 1910. gadā. Taču vēlākos laikos radušies vēl citi mīti, kas kulminēja deviņdesmito gadu beigās, kad aktuālas bija idejas par Hiperborejas civilizāciju, kas it kā mitinājusies Kolas pussalas tundrās.
Starp daudzajām teorijām ir arī tādas, kas Kuivas siluetu saista ar militāristu eksperimentiem, bet citi domā, ka sensenos laikos klintī ir ietriecies citplanētiešu zvaigžņu kuģis.