Foto: Vida Press
Gīzas piramīdu izcelsme zinātniekiem gadsimtiem ilgi likusi lauzīt galvas un uzdot jautājumus, bet tagad noslēpumainības plīvurs kritis. Tiek vēstīts, ka arheologiem beidzot izdevies atklāt vislielāko noslēpumu – kā tapusi Heopsa piramīda, kas ir viens no pasaules septiņiem brīnumiem.

Aizvadītās nedēļas izskaņā britu TV kanālā "Channel 4" demonstrēta dokumentālā filma "Egypt's Great Pyramid: The New Evidence", kurā, kā vēsta ārzemju mediji, atklāti jauni fakti par to, kā senie ēģiptieši pirms aptuveni 4500 gadiem cēluši Heopsa piramīdu, kura tiek dēvēta arī par Hufu jeb vienkārši Lielo piramīdu.

Tas, ka granīts Lielās piramīdas iekštelpu apdarei atceļojis no Asuānas, kas atrodas aptuveni 850 kilometru uz dienvidiem no Gīzas, bet kaļķakmens bloki iegūti aptuveni 12 kilometru attālumā no piramīdas atrašanās vietas, arheologiem bija zināms jau sen. Tiesa, līdz šīm tika lauzti šķēpi par to, kā celtniecības materiāli nogādāti īstajā vietā.

Izdevums "The New York Post", atsaucoties uz dokumentālo filmu, vēsta, ka arheologiem nesen izdevies atrast senu papirusa vīstokli, kā arī pierādījumus par senu ūdensceļu tīkla sistēmu, kas apliecina – piramīdas celtniecības materiāli tika transportēti pa Nīlu laivās, kas veidotas no dēļiem un sastiprinātas kopā ar virvēm.

Tiek ziņots, ka nesen atrastais papirusa rullis ir pirmais līdz šim uzietais ar roku rakstītais pierādījums, kurā aprakstīta piramīdu būvniecība. Izdevums "Mail Online" vēsta, ka būvniecības gaitu pierakstījis kāds darbu uzraugs vārdā Merers.

Darbu uzraugs detalizēti izklāstījis, kā tūkstošiem strādnieku pa Nīlu pārveduši vairāk nekā 170000 tonnu kaļķakmens bloku no 12 kilometru attālā karjera līdz Gīzai.

Tāpat arī arheologi atraduši pierādījumus tam, ka piramīdas celtniecības vajadzībām no Nīlas līdz būvniecības laukumam bija izveidoti pievadkanāli, kas ļāva kaļķakmens blokus nogādāt tieši piramīdas celtniecības vietā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!