Glābiņš reliģijā, slēpšanās un smadzeņu vēzis: Mensona asiņainā kulta sekotāju likteņi  (43)

Mensons lieliski izprata cilvēkus. Izmantojot šo cietumā apgūto prasmi, kā arī halucinogēnās narkotikas, narcisisma un šizofrēnijas pārņemtais kulta līderis lika saviem sekotājiem ticēt, ka ir Jēzus un Sātans vienā personā. Pārdabisko spēju dēļ viņam esot lemts kļūt par lielāko rokzvaigzni vēsturē, aizēnojot pat "Bītlus", kurus Mensons ļoti cienīja, saskatīdams viņu dziesmās pareģojumus par apokaliptisku pilsoņu karu starp afroamerikāņiem un balto rasi.

Kad Mensons saprata, ka "plāns A" ir izgāzies un Losandželosas mūzikas elite nekad neuzņems savās rindās viņu, sīku noziedznieku un klaidoni, viņš ķērās pie "plāna B" – pietuvināt "Bītlu" dziesmās apstiprināto pareģojumu par rasu karu jeb "Helter Skelter", pēc kura "Mensona ģimene" varēs valdīt pār Ameriku. Lai izraisītu "Helter Skelter", Mensons lika saviem sekotājiem veikt vairākas nežēlīgas slepkavības bagātu cilvēku savrupmājās Holivudas kalnos, atstājot noziegumu vietās zīmes, kas noveltu vainu uz afroamerikāņu paramilitāro grupējumu "Melnās panteras".

Par zināmākajiem upuriem kļuva divdesmit sešus gadus vecā aktrise Šerona Teita un viņas draugi, kā arī pārtikas mazumtirdzniecības ķēdes īpašnieks Leno Labjanka ar sievu Rozmariju.

Astoņdesmit trīs gadus vecais vīrs ar caururbjošajām acīm un kāškrusta tetovējumu pierē atvadījās no dzīves šī gada 19. novembrī pēc teju pusgadsimtu ilga ieslodzījuma. Lielākā daļa viņa sekotāju, būdami krietni jaunāki, joprojām vada savas dienas, dažs ieslodzījumā, dažs brīvībā. Turpinājumā apkopoti dažu pazīstamāko "Mensona ģimenes" locekļu stāsti.

Psihiatriskās ekspertīzes veicēji van Hotenu raksturoja kā "psiholoģiski pielādētu ieroci, kurš izšāva sarežģītas dīvainu un maz ticamu sakritību mijiedarbības rezultātā". Speciālisti viegli aizkaitināmajā meitenē saskatīja mazu, izlutinātu princesi, kuras impulsīvais raksturs veidojies jau agrā bērnībā. Lai gan, salīdzinot ar citām "ģimenes" sievietēm, van Hotena raksturota kā mazāk uzticīga Mensonam, viņa piedalījās Labjanku slepkavībās, un viņai tika piespriests nāvessods, kas vēlāk tika aizstāts ar mūža ieslodzījumu.

Būdama tikai 19 gadus veca, pieklīstot "Mensona ģimenei", Sjūzena jau bija paspējusi tikt pie raibas biogrāfijas. Pēc bēgšanas no alkoholiķa tēva viņa pastrādāja virkni bruņotu laupīšanu ar diviem recidīvistiem, pavadīja dažus mēnešus Oregonas cietumā un piedalījās toplesa izrādē "Raganas sabats", kuru organizēja Sātana baznīcas dibinātājs Antons Šandors Lavejs. Tomēr Mensona psiholoģiskā ietekme, pastiprināta ar LSD, lika pastrādāt daudz briesmīgākas lietas. Etkinsa tika apsūdzēta astoņās slepkavībās, un viņai tika piespriests nāvessods, kurš tika nomainīts pret mūža ieslodzījumu 1972. gadā, kad Kalifornijas Augstākā tiesa uz nenoteiktu laiku atcēla nāvessodus.

Ieslodzījumā Etkinsa pieņēma kristietību un sarakstīja grāmatu par savu dzīvi ar Mensonu. 2008. gadā Etkinsa uzzināja, ka smadzeņu vēža dēļ viņai atlicis dzīvot ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Viņa iesniedza lūgumu par atbrīvošanu, lai pavadītu atlikušos mēnešus tuvinieku lokā.

1969. gada augustā Krenvinkela kopā ar līdzdalībniekiem ielauzās Teitu un Labjanku rezidencēs. Viņa ar vairākiem naža dūrieniem noslepkavoja Ebigailu Foldžeri, kā arī Rozmariju Labjanku un izgrieza uzrakstu "KARŠ" uz nogalinātā Leno Labjankas vēdera.

Krenvinkelai priekšlaicīga atbrīvošana atteikta četrpadsmit reizes. Pēdējo atteikumu viņa saņēma 2017. gada jūnijā. Nākamā iespēja stāties komisijas priekšā viņai būs 2022. gadā.

Tekss Vatsons lepni sevi dēvēja par "Čārlza Mensona labo roku". Kad Vatsons, Krenvinkela un Etkinsa ar ieročiem ielauzās Šeronas Teitas savrupmājā, pārbiedētā aktrise un viņas viesi jautāja, kas tos sagaida un kādas ir iebrucēju vēlmes. Vatsons tiem atbildēja: "Es esmu sātans. Un es šeit ierados, lai paveiktu sātana darbu." Pēc slepkavībām Vatsons aizbēga uz dzimto Teksasu, kur tika apcietināts un deviņus mēnešus centās dažādos veidos novilcināt izdošanu tiesāšanai Kalifornijas pavalstī. Par līdzdalību vismaz astoņās slepkavībās viņam tika piespriests nāvessods, kas 1972. gadā tika aizstāts ar mūža ieslodzījumu.

Čārlzs Vatsons ieslodzījumā kļuva par kristieti, kā arī apprecējās un, izmantojot laulības vizītes, kuras uz mūžu ieslodzītajiem bija atļautas līdz pat 1996. gadam, kļuvis par četru bērnu tēvu. Viņa divdesmit četrus gadus ilgā laulība tika šķirta 2003. gadā, jo sieva, ar kuru Teksam joprojām ir draudzīgas attiecības, pēkšņi satika citu vīrieti. Čārlzs Vatsons cietumā kļuvis par ordinētu garīdznieku, kā arī ieguvis bakalaura grādu biznesa vadībā. Kalifornijā bāzētā sabiedriskā organizācija "Pilsoņi par taisnību" ar noslepkavotās aktrises Šeronas Teitas tuvinieku atbalstu savākusi vismaz astoņdesmit tūkstošus parakstu petīcijai pret Vatsona priekšlaicīgu atbrīvošanu.

Froma nepiedalījās nevienā no bandas pastrādātajām slepkavībām, taču, solidarizējoties ar biedriem uz apsūdzēto sola, iegrieza sev pierē krustu un nedēļām sēdēja tiesas nama priekšā ar citiem "ģimenes" locekļiem, kritizējot pastāvošo iekārtu un sludinot Mensona apokaliptiskās idejas.

1975. gadā prezidenta vizītes laikā Sakramento Skvīkija notēmēja savu četrdesmit piektā kalibra koltu Džeralda Forda virzienā, taču šāviens neatskanēja, jo patrontelpa bija tukša, lai gan aptverē bija četras patronas. Vēlāk Froma atzina, ka apzināti sabotējusi atentātu, pirms tam iztukšojot pistoles patrontelpu.

1987. gadā viņa aizbēga no cietuma, lai tiktos ar Mensonu, jo bija padzirdējusi, ka bijušais līderis sirgstot ar vēzi. 2008. gadā Skvīkijai tika piešķirta priekšlaicīga atbrīvošana, taču viņai nācās vēl brīdi pavadīt ieslodzījumā bēgšanas dēļ, līdz 2009. gadā viņa beidzot atguva brīvību. Linetei Fromai ir 69 gadi, un kopš atbrīvošanas viņa dzīvo Ņujorkā – cik vien iespējams tālu no Rietumkrasta un jaunības atmiņām.

Mērija Branere divdesmit četru gadu vecumā kļuva par pirmo Mensona sekotāju. Satiekot Mensonu 1967. gadā, viņa pameta darbu bibliotēkā, lai ar jauniegūto draugu "Volkswagen"
busiņā klejotu pa Rietumu krastu un palīdzētu viņam vervēt citas jaunas meitenes.

Branere bija tikai deviņus gadus jaunāka par trīsdesmit trīs gadus veco Mensonu – atšķirībā no daudziem "ģimenes" locekļiem, kuriem nebija pat divdesmit. Pēc gadu ilgiem klejojumiem viņa dzemdēja Mensona dēlu, kurš tika nosaukts par Valentīnu Mensonu. Saskaņā ar leģendu Čārlzs Mensons nabassaiti esot pārkodis ar zobiem. Branere, dēvēta arī par Māti Mariju, pildīja mātes lomu, uzņemoties rūpes gan par "Mensona ģimenes" meitenēm, gan viņu bērniem. Atbildīgās institūcijas gan uz brīdi bija atņēmušas viņai pašas bērnu, kad radās aizdomas, ka tas netiek atbilstoši aprūpēts.

Lainera nolaupīšanas plāns ietvēra ķīlnieku nogalināšanu ik pa stundai, ja varasiestādes neatbrīvos ieslodzītos "Mensona ģimenes" biedrus. Plāns izgāzās, kad apšaudē ar policiju Branere un citi grupas locekļi tika ievainoti. Branere atkal tika arestēta un notiesāta. Viņa tika priekšlaicīgi atbrīvota 1977. gadā, nomainīja vārdu un pārcēlās uz ASV Vidējiem Rietumiem, kur turpināja dzīvot, slēpjoties no savas pagātnes.

Iesaukts par Kupidonu, Busoleils savas vizuālās pievilcības dēļ kalpoja Mensonam kā viens no svarīgākajiem jaunu meiteņu rekrutēšanas instrumentiem. Pirms skaļajiem 1969. gada notikumiem Busoleils jau bija paspējis pierādīt sevi mūzikā. Viņš bija spēlējis dažās rokgrupās un dzīvoja kopā ar mūzikas pasniedzēju Geriju Hinmenu, kuru vēlāk noslepkavoja pēc Mensona pavēles.

Busoleils tika apsūdzēts pirmās pakāpes slepkavībā, un viņam tika piespriests nāvessods, kas vēlāk tika aizstāts ar mūža ieslodzījumu. Priekšlaicīga atbrīvošana viņam atteikta astoņpadsmit reizes. Busoleils atgriezās pie savas sirdslietas, spēlēdams cietuma grupā, un pierunāja arī līdzdalībnieku Stīvu Groganu atsākt muzicēt, uzdāvinot viņam paša rokām izgatavotu ģitāru.

Keseibiena bija divreiz šķīrusies divdesmit gadus jauna māte ar zīdaini uz rokām, kad viņa nokļuva "Mensona ģimenes" tuksneša rančo – tikai mēnesi pirms Teitas un Labjanku slepkavībām. Lai gan viņu ātri apbūra Mensona harisma un manipulācijas, šoks, kļūstot par liecinieci neticami nežēlīgajiem noziegumiem, viņai tikpat ātri palīdzēja nokratīt psiholoģiskos valgus. Divas dienas pēc slepkavībām viņa aizbēga no rančo komūnas, lai vēlāk pati pieteiktos Losandželosas policijā un liecinātu pret Mensonu apmaiņā pret pašas imunitāti. Prokurors Vincents Bugliosi piešķīra viņai imunitāti, lai arī Keseibiena pati to nelūdza. Bugliosi izdevumam "The Guardian" 2009. gadā: "Viņa stāvēja liecinieku tribīnē 17 vai 18 dienas un ne uz brīdi nesalūza, par spīti neticamajam spiedienam. Es šaubos, ka mēs būtu notiesājuši Mensonu bez viņas."

Uz Kinga jautājumu par to, kā viņa pavadījusi pēdējos 40 gadus, Keseibiena atbildēja: "Mēģinot dzīvot normālu dzīvi, kas ir bijis ļoti grūti, es uzaudzināju četrus bērnus." Bugliosi intervijā paskaidroja, ka uzreiz bijis pārliecināts, ka Keseibiena ir no "citas drēbes" nekā pārējie slepkavībās iesaistītie. Esot bijis skaidrs, ka Mensons viņu nozīmējis braukt ar grupu un stāvēt sargpostenī tikai tādēļ, ka viņai vienīgajai bija derīga Kalifornijas štata autovadītāja apliecība.

Linda Keseibiena pēc tiesas procesa ievācās atpakaļ vecāku mājās Ņūhempšīrā, taču, mediju vajāta, pārvācās uz ASV rietumiem, kur mediju pārstāvji viņu pēdējo reizi bija atraduši 2009. gadā, dzīvojot treilerī, turklāt diezgan nabadzīgos apstākļos. Jaunāku ziņu par viņas precīzu dzīvesvietu un stāvokli nav. Viņas vārdā ir nosaukta britu rokgrupa "Kasabian".

No vidusskolas izmestais Klems Grogans sāka strādāt gadījuma darbus Spana rančo, vēl ilgi pirms "Mensona ģimene" tur ievācās. Rančo pārzinis un Holivudas kaskadieris Donalds "Šortijs" Šia bija laipns pret Stīvu un dažreiz pirka viņam drēbes, nezinādams, ka vēlāk Grogans pēc Mensona pavēles piedalīsies viņa slepkavībā. Kad policija arestēja visus rančo iemītniekus, turot tos aizdomās par automašīnu zādzībām, Mensons nosprieda, ka viņus nodevis Šortijs, un kopā ar vairākiem vīriešu kārtas sekotājiem viņu brutāli nogalināja un apraka turpat rančo teritorijā.

Groganam par līdzdalību Donalda Šia slepkavībā sākotnēji tika piespriests nāvessods, taču tiesnesis 1971. gadā to nomainīja pret mūža ieslodzījumu, komentējot, ka "Grogans bija pārāk dumjš un apnarkojies, lai kaut ko izlemtu pats. Tas bija Mensons, kurš sprieda, kam dzīvot, kam mirt".

Stīvs Grogans ir precējies, viņam ir divi dēli, un viņš dzīvo Ziemeļkarolīnā. Viņš ir profesionāls džeza un blūza mākslinieks, specializējies stīgu instrumentos, tādos kā bandžo, mandolīna un ģitāra. Klems Grogans spēlējis uz vienas skatuves ar daudziem ievērojamiem mūziķiem, tostarp ar Bobu Veiru no "Grateful Dead".