Kā laikrakstam Neatkarīgā pastāstījusi Kuldīgas ugunsdzēsēju priekšniece Kristiāna Apine, uz aizdomu pamata par šo ugunsgrēku izraisīšanu aizturēts kāds trīsdesmitgadīgs vīrietis, bet sistemātisko ugunsgrēku dēļ kuldīdznieki šobrīd ir sanervozējušies un pilsētā pat veidojas kaut kas līdzīgs brīvprātīgām patruļām. Cilvēki pieskata pagalmus, šķūnīšus un, tiklīdz ieklīst kāds aizdomīgs svešinieks, tā tūliņ pat triecot viņu projām.
Izrādās, ka mīts par Kuldīgas vecpilsētas degšanu patiešām eksistē, turklāt tā pat esot kas vairāk nekā tikai teika - tā esot "apteiksmota patiesība". Šo teiku laikrakstam pastāstījusi Kuldīgas stāstniece un folkloriste Liesma Lagzdiņa.
Darbība norisinās krāšņākajā Kuldīgas viesnīcā Metropole. Pašas stāstnieces mūžā tā degusi trīs reizes, un pēc pēdējā ugunsgrēka to par vienu latu no pašvaldības nopirka un atjaunoja miljonārs Valentīns Kokalis. Pagājušā gadsimta sākumā tā bija svaigi uzcelta, krāšņa un kā radīta, lai cara armijas garnizona virsnieki nodotos izklaidēm. Daži numuriņi nākuši komplektā ar meitenēm.
Kāds jauns oficieris, ik nakti piestaigājot uz viesnīcu, iemīlējies meitenē, jaunā sieviete - viņā, abi gribējuši precēties. Taču vecāki augstdzimušajam oficierim pateikuši - nē, un virspavēlniecība viņu aizsūtījusi tā patālāk projām.
Bet jauniņā prostitūta tai pašā numuriņā padarījusi sev galu, pirms tam nolādot Metropoli un Kuldīgu - lai tā degot zilās liesmās. Ja ticam teikai, pilsēta ar saviem ikpusgadējiem ugunsgrēkiem tagad maksā par gadsimtu senām mīlas mokām.
