Folkloriste Janīna Kursīte-Pakule laidusi klajā savu jaunāko grāmatu Latvieša māja, un intervijā izdevumam SestDiena viņa atklājusi arī dažas pikantas detaļas par senos laikos lietotiem māju nosaukumiem.
"Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās [Latvijā] bija likums, kas atļāva mainīt nelatviskus uzvārdus, arī slikti skanošus vai nepieklājīgus māju nosaukumus pret labskanīgiem.
Piemēram, zināms, ka XVIII gadsimtā kāds muižnieks Vidzemē atvēlēja par brīvu kokus, deva strādniekus mājas uzcelšanai un piedāvāja to gribētājiem par velti, bet viņš šo māju speciāli bija nosaucis Pimpis.
Viens gribētājs arī atradies un tajā mājā iegājis. Protams, tiklīdz radās iespēja, tātad Ulmaņlaikos, viņš Pimpi nomainīja pret Ciedrām," par draisko muižnieku stāstījusi Kursīte, taču bijuši arī citi interesanti māju nosaukumi.
"Savukārt Ipiķu pagastā bija Zilpaušu mājas. Tādus nosaukumus parasti deva muižnieks, atriebjoties vai paņirgājoties. 1939. gadā minētie Zilpauši tika pārdēvēti par Ziediņiem. Taču tauta nav uz mutes kritusi - iesauca tās mājas par Ziedošajiem Pautiem.
Imants Ziedonis reiz Pēterim Korsakam esot teicis, ka Kurzemes apceļojumos māja ar dīvaināko nosaukumu, kādu viņš atradis, bijusi Lejasvēdergraizes," intervijā SestDienai stāstījusi Kursīte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
