Kā liecina pētījums, kas publicēts žurnālā PLoS One, izrādās, ka šie cilvēki ir vietējie (nevis viesi no citām vietām) - plašas epidēmijas pirmie upuri, kuru nāve līdzcilvēkiem tobrīd šķitusi ļoti aizdomīga.
Jau vēstīts, ka Dravskas pilsētas kapsētā arheologi atrada XVII un XVIII gadsimtā apbedītus cilvēkus, kuri, spriežot pēc apglabāšanas pazīmēm, tolaik tika uzskatīti par vampīriem.
Lai noskaidrotu aizdomās par vampīrismu turamo cilvēku izcelsmi, starptautiska zinātnieku komanda Leslijas Gregorikas vadībā sešdesmit kapsētā atrastajiem cilvēkiem izanalizēja stroncija izotopu skaitu zobu emaljā un salīdzināja to ar analoģiskiem vietējās faunas rādītājiem.
Tad arī noskaidrojies, ka šādā anomālā veidā apbedītie cilvēki ir nevis ienācēji, bet gan vietējie iedzīvotāji.
Pētījuma autori secinājuši, ka šie cilvēki apglabāti kā vampīri (tātad ar īpašiem drošības līdzekļiem) holēras epidēmijas dēļ, kas Austrumeiropā XVII gadsimtā bija itin bieža parādība, bet poļi baidījās, ka pirmais inficētais cilvēks varētu atgriezties no viņsaules vampīra veidolā.
