Kā pierādījumu Paulkovičs min savu analītisko darbu - viņš rūpīgi izstudējis 126 mūsu ēras pirmā līdz trešā gadsimta vēsturnieku darbus, un atklājis, ka tajos nekāds Jēzus netiek pieminēts (viņš tos sauc par "klusajiem vēsturniekiem").
"Jēzus no Nācaretes nebija nekas vairāk kā urbānā (tuksneša) leģenda, ko izdomāja daži evaņģēlisti un rabīni," savā grāmatā No Meek Messiah raksta Paulkovičs.
Starp viņa izpētītajiem antīkajiem autoriem ir tādas prominences kā Apiāns, Arriāns, Kasijs Longīns, Epiktēts, Juvenāls, Lūkāns, Marciāls, Petronijs, abi Plīniji, Plotīns, Plūtarhs, Seneka, Svetonijs, Tacits un daudzi citi (skat. apakšējā attēlā).
"Pats Jēzus ir fantoms, kurš nekad nav uzrakstījis nevienu rindiņu. Līdz ar to var teikt, ka šādu "kluso vēsturnieku" ir pat 127," raksta Paulkovičs.
Vienīgais, kas pieminējis Jēzus vārdu (grāmatā Jūdu karš), ir pirmā gadsimta ebreju vēsturnieks Jozefs Flāvijs, taču, pēc daudzu vēsturnieku domām, pestītāja pieminēšana tajā ir tikai vēlāka laika ekstrapolācija.
"Pat apustulis Pāvils, kurš ir viens no pirmajiem kristietības izplatītājiem, par Jēzu nekad neizsakās kā par reālu personu. Pāvils neko nezina par nevainīgo ieņemšanu, par Jēzus dzimšanas vietu, bet krustā sišanu uzskata tikai par metaforu," raksta Paulkovičs.
Citi vēsturnieki uzskata, ka Kristus dzimis 7. līdz 4. gadā pirms Kristus dzimšanas, bet miris - jaunās ēras 30. vai 36. gadā.
Tā kā nopietnos vēsturiskos pētījumos Bībele netiek uztverta kā drošticams informācijas avots, par pirmo kristiešu sektu savos darbos minējuši Jozefs Flāvijs, Aleksandrijas Filons un Plīnijs Vecākais.
