Par Svēto Grālu kopš viduslaikiem sauc biķeri, no kura Jēzus Kristus dzēra sava mūža pēdējā dienā un kurā vēlāk, kad viņš bija piesists krustā, tika savāktas asinis no viņa rētām. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka tam piemīt maģisks spēks.
Torresa un Ortega apgalvo, ka viņu trīs gadus ilgais zinātniskais pētījums par šo tēmu ir vainagojies panākumiem - pēc viņu vārdiem, Grāls ir oniksa trauks, kas kādreiz piederējis XII gadsimtā valdījušajai Leonas, Kastīlijas un Galicijas karalienei Urrakai (Infanta Dona Urraca).
Šobrīd Grāls atrodas Leonas pilsētas (Leonas provinces administratīvajā centrā Spānijas ziemeļos) muzejā, kas izvietots Svētā Izidora bazilikas pagrabā.
Savus argumentus abi vēsturnieki izklāstījuši nupat izdotā grāmatā, un viņu sensacionālā teorija balstās uz seniem ēģiptiešu rokrakstiem.
Oniksa biķeris izgatavots II vai I gadsimtā pirms mūsu ēras, bet viduslaikos ieslēpts citā kausā un apdarināts ar dārgakmeņiem - pērlēm, smaragdiem, dimantiem, ametistiem un safīriem.
Saskaņā ar diviem viduslaiku dokumentiem arābu valodā, no Jeruzalemes to nozaguši musulmaņi un uzdāvinājuši Ēģiptes kristiešiem. Pēc daudziem gadiem, aptuveni 1050. gadā, pateicībā par palīdzību, ko Kastīlijas karalis Ferdinands I viņiem sniedzis bada laikā, arābi to atdevuši šim karalim.
