Kā liecina raksts žurnālā Biological Reviews, pie šāda secinājuma nonākuši 11 ievērojami rietumvalstu paleontologi, kuri izskatījuši visdažādākos dinozauru izmiršanas scenārijus. Speciālisti vienojušies, ka pie dinozauru izzušanas vainojams meteorīts, kas uz Zemes nokrita pirms 66 miljoniem gadu.
Asteroīda (vai, iespējams, komētas) nokrišanas rezultātā Meksikas līcī izveidojās Čiksulubas krāteris (Chicxulub), kas ļoti paātrināja dinozauru bojāeju - pat ne miljonu, bet tikai dažu desmitu tūkstošu gadu laikā.
Tomēr augsni šādai situācijai sagatavoja mūsdienu Ziemeļamerikas teritorijā dzīvojušo zālēdāju dinozauru pieejamās augu valsts samazināšanās.
Citiem vārdiem sakot - ja meteorīts nokristu agrāk, kad Ziemeļamerikā dzīvoja ievērojami vairāk zālēdāju dinozauru, vai vēlāk, kad izmantojamā flora bija kļuvusi ievērojami bagātīgāka, tad šīs katastrofas sekas nebūtu tik fatālas.
Jau vairākus miljonus gadu pirms Čiksulubas meteorīta Ziemeļamerikas dinozauru barības ķēdes zemākie posmi bija "izsisti" - izpētot kontinenta peleontoloģisko hroniku, zinātnieki nākuši pie secinājuma, ka tādu lielu zālēdāju kā triceratops un hadrozaurs skaits tolaik bija kritiski samazinājies.
Sugu daudzveidības svārstības - tas ir normāls ekosistēmas process, un vairāku miljonu gadu laikā uz Zemes varēja rasties jaunas sugas, kas teorētiski nodrošinātu dinozauru eksistenci.
Taču realitātē notika citādi - meteorīta nokrišanas izraisītās zemestrīces, cunami un ugunsgrēki pilnībā sagrāva jau iepriekš novājināto dinozauru barības ķēdi.
Tiesa, šie dati attiecas vien uz tiem dinozauriem, kas dzīvoja mūsdienu Ziemeļamerikas teritorijā, tāpēc ir iespējams, ka citos kontinentos viņu izmiršana saistīta ar nedaudz citiem faktoriem.
