Daudzas aptaujas liecināja, ka lielāka daļa cilvēku vilcinās ar zobārsta apmeklējumu un ierodas pēc palīdzības tikai tad, kad zobu sāpes jau ir neizturamas vai arī kāds zobs sāk ļodzīties. Šādu uzvedību daudzi skaidro ar bailēm no nepatīkamām sajūtām, kas rodas ārstniecības procesā.
Taču Japānas pētnieki sadarbībā ar bērnu stomatologu Hirokuji Karibe noskaidrojuši, ka patiesībā pacienti baidās nevis no sāpēm, bet gan no skaņām.
"Es esmu sācis strādāt 1987.gadā, un kopš tā laika esmu redzējis daudzus cilvēkus, kuri baidās no urbjmašīnas trokšņa," atzīst Karibe. "Taču iepriekš neviens nepētīja šādu pacientu smadzeņu darbību, to, kas notiek smadzenēs, mums bija noslēpums."
Lai atklātu, kādi procesi norisinās smadzenēs zobārstu apmeklējumu laikā, psihologi kopā ar Karibe lūdza 21 sievieti un 13 vīriešus vecumā no 19 līdz 49 gadiem aizpildīt anketas, atbildot uz jautājumiem par sajūtām zobu ārstēšanas laikā, saspringumu un trauksmes sajūtām urbjmašīnas darbības laikā.
Pētnieki noskaidroja, ka pacienti tiešām baidās no zobārstiem. Ņemot vērā brīvprātīgo eksperimenta dalībnieku atbildes, zinātnieki sadalījuši viņus divās grupās – ar augstu un zemu baiļu līmeni.
Pēc tam zinātnieki ar funkcionālo magnētiskās rezonanses tomogrāfijas metodi skenējuši smadzeņu darbību, kamēr pacientiem atskaņoja urbjmašīnas skaņas un zobārstniecības instrumentu skaņas, kā arī neitrālas skaņas.
Tā pētnieki atklājuši, kas patiesībā biedē cilvēkus. Grupā ar zemo baiļu līmeni urbjmašīnas skaņu laikā aktivizējas smadzeņu darbībā apgabalā, kas atbild par dzirdi. Savukārt cilvēkiem ar augto baiļu līmeni šīs skaņas aktivizēja smadzeņu darbību apgabalā, kas atbild par uzvedības funkcijām – emocijām, apstākļu novērtējumu un lēmumu pieņemšanu.
"Mēs uzskatām, ka šis pētījums palīdzēs mums izstrādāt metodes, kas mazinās pacientu uztraukumu un novērsīs viņu bailes. To varētu panākt ar sarunu terapiju vai detalizētas konsultācijas," secina Karibe.