Zviedru un somu speciālisti iepriekš bija novērojuši, ka vairumu vardarbīgu noziegumu veic neliela antisociālu noziedznieku grupa, un vēlējās noskaidrot, kāpēc iezīmējas šāda likumsakarība.
Pētījumā zinātnieki atklājuši divus gēnus, kas varētu būt saistīti ar ārkārtīgi agresīvu uzvedību, un viens no tiem ir kadherīna 13 variants (CDH13), kas nervu sistēmā ir saistīts ar īpaši cietsirdīgu noziedznieku impulsīvu uzvedību.
Arī iepriekšējie pētījumi atklājuši saistību starp konkrētiem gēniem un vardarbīgu noziedzību, piemēram A tipa monoamīna oksidāzi (MAOA), kas pasliktina dopamīna pārstrādi organismā. Dopamīns ir neiromediators, kas izstrādājas smadzenēs un ietekmē nervu šūnu spēju nodot signāls citām šūnām.
Profesors Jari Tīhonens un viņa kolēģi no Karolinska Institute izanalizējuši 895 Somijas pilsoņu gēnus. Visus viņus tiesa bija atzinusi par vainīgiem noziegumu izdarīšanā, un viņu vidū bija gan narkotiku pārdevēji, gan parasti zagļi, gan arī cilvēki, kas izdarījuši brutālas slepkavības.
Tad arī pētnieki atklāja saistību starp vardarbīgiem noziegumiem un MAOA, un viņu darba rezultāti publicēti žurnālā Molecular Psychiatry, kur minēts arī fakts, ka alkohola lietošana būtiski paaugstina šo cilvēku agresīvas uzvedības līmeni.
Runas par to, ka varētu pastāvēt "noziedznieka gēns", cirkulē kopš slavenā itāļu kriminālista Čezāres Lombrozo (1835-1909) laikiem, taču konkrēti sasniegumi šajā jomā nebija gūti, jo pētījumus bieži vien apgrūtinājusi morālā dilemma.
Proti, ja patiešām oficiāli tiktu apstiprināta šāda gēna esamība, būtu jāķeras pie eigēnikas metodēm un topošajiem noziedznieki jāizolē jau bērna autiņos.