– Kas tev ir svarīgi šajā Adventa laikā?
Tā kā manai meitiņai Hannai ir divi mēneši, šobrīd man ir svarīgi katru dienu iziet ārā pastaigāties. Gaidot Ziemassvētkus, es pati vienmēr kļūstu kā bērns. Man patīk viss, kas saistīts ar šiem svētkiem – tirdziņi, dāvanu saiņošana, gatavošanās, lampiņu virtenes.
– Kā mazā Hanna ir mainījusi tavu dzīvi un ko ļāvusi saprast?
Kad piedzima Hanna, tad vienkārši acumirklī izmainījās manas prioritātes. Tu vairs neesi "tu", bet gan "mēs". Tad svarīgākais vairs nav uzcept kādu kāzu kūku, smukākos eklērus Rīgā vai tamlīdzīgas muļķības, bet pirmām kārtām ir jādomā par ģimenes veselību, labsajūtu un tikai pēc tam ir ikdienas vērtības. Tagad kūku gatavošanu esmu nomainījusi pret lēnām pastaigām parkā ar siltu tējas krūzi. Ne velti ir teiciens – pastāvēs, kas pārmainīsies, un sevi bez regulārām pārmaiņām es neredzu.
– Ko tev nozīmē būt tev pašai?
Manuprāt, tā ir cilvēka galvenā māksla – būt nesamākslotam. Ir svarīgi atrast sev blakus cilvēkus, ar kuriem vari tāds būt, nemēģinot būt kāda cita tēlā vai cenšoties dzīvot pēc kādiem sabiedrības standartiem, citu vēlmēm. Tad tu esi laimīgāks, tev nav nekas jātēlo, vari būt, kāds esi. Tāpat ir ar lietām – kad esi saskaņā ar sevi, vajag atrast lietas, kurās jūties komfortabli. Tas attiecas arī uz apaviem. Man, piemēram, līdz šim "Crocs" ir bijuši mīļākie apavi tieši virtuvē, neskatoties uz to, ka tur mēdz būt ļoti silts un dažkārt krokšos ir par karstu. Kopumā viņiem ir superīgi elastīga zole, kurā vari nostāvēt visu dienu, un tev pēc tam nav salūzusi mugura. Tagad "Crocs" esmu atklājusi arī kā brīvā laika apavus, jo tie ir super ērti un silti. Ņemot vērā, ka šobrīd mana prioritāte ir pastaigas vismaz divu stundu garumā, tad šajos apavos kājām ir silti un komfortabli, lai kādi būtu laikapstākļi.
– Ir iznākušas jau divas tavu kūku recepšu grāmatas. Kuras tev pašai ir vismīļākās no tām?
Kopumā man ir grūti nošķirt, es laikam varētu ēst visus saldumus (smejas). Man ļoti garšo šokolādes kūkas, un grāmata "Šokolāde" tapa tāpēc, ka mans vīrs ir ļoti liels šokolādes fans. Vēl man arī garšo burkānkūka, alus kūka un citas. Es nesaprotu, kāpēc daudzi cilvēki domā, ka Latvijas nacionālais saldums ir medus kūka, manuprāt, tai būtu jābūt "Cielaviņai", jo šādas kūkas nav nekur citur pasaulē, tikai pie mums. Mana mīļākā konfekte ir "Raffaello", un es tuvākajā laikā plānoju izstrādāt recepti "Raffaello" kūkai, lai vienkārši būtu tāds milzīgs "Raffaello" (smaida).
– Kā top tavas kūku receptes?
Es ar kūku cepšanu nodarbojos aptuveni sešus gadus. Tad, kad sāc saprast, no kā sastāv kūkas, biskvīts, izveidojas bāzes recepte un proporcijas. Tas ir pamats tam, lai varētu mainīt dažādas garšas – cukurus, miltus un citas sastāvdaļas, kā rezultātā izveidojas pilnīgi cita receptes. Tas ir pietiekami nopietns darbiņš, kurā es ļoti iedziļinos un cenšos, lai cilvēkiem, kas recepti pēc tam gatavos, tā patiesi izdotos.
– Kāds ir tavs ieteikums – kā mājās uzburt Ziemassvētku garšu?
Vienmēr Ziemassvētku noskaņu var uzburt, nopērkot mandarīnu kilogramus, iededzot svecītes un varbūt ienesot mājās arī kādu skuju. Manuprāt, Ziemassvētki ir laiks, kas jāpavada mājās kopā ar ģimeni. Tā arī ir tā patiesā svētku sajūta – brīvdienas, iespēja apsēsties klubkrēslā pie kādas muļķīgas Ziemassvētku filmas, ēst mandarīnus un darīt neko. Ne vienmēr ēdienam ir jārada tā smarža, var pietikt arī ar mandarīniem un svecītēm. Ja ir laiks, tad gan vajag cept kūkas.