24.03.2016
10:41
5

Mīti, nostāsti un sazvērestības teorijas par da Vinči 'Svēto vakarēdienu'

Izklaide Mākslas darbi rodas mokās
'Svētais vakarēdiens' ir viena no slavenākajām gleznām pasaulē, ko radījis ģeniālais Leonardo da Vinči. Tāpat tā ir viena no mistiskākajām un apspriestākajām līdz mūsdienām saglabātajām bildītēm, kas neļauj zinātniekiem un vēsturniekiem mierīgi gulēt jau desmitiem gadu, jo ik brīdi tiek izvirzītas jaunas teorijas un atklāti jauni noslēpumi, kas slēpjas šajā darbā.
Mīti, nostāsti un sazvērestības teorijas par da Vinči 'Svēto vakarēdienu'
1
Izrādās, ka ideja radīt šo gleznu pie da Vinči neatnāca sapnī, bet gan bija ierasts standarta pasūtījums, jo visiem zināms - kas maksā, tas pasūta mūziku. ‘Svēto vakarēdienu’ da Vinči gleznoja no 1495. līdz 1498. gadam un tas bija Milānas hercoga Lodoviko Sforcas pasūtījums.
Vida Press


Mīti, nostāsti un sazvērestības teorijas par da Vinči 'Svēto vakarēdienu'
2
Zīmējums laika gaitā redzēja daudz un zināms, ka daudz redzējušie iegūst manāmus bojājumus, tas noveda pie situācijas, ka visus apustuļus izdevās identificēt tikai 19. gadsimtā.
Vida Press


Mīti, nostāsti un sazvērestības teorijas par da Vinči 'Svēto vakarēdienu'
3
1566. gadā vietējie mūki izlauza freskas vidū durvis, kas savienoja ēdamzāli ar klostera virtuvi, iznīcinot Jēzus un viņa draugu kājas.
Vida Press


Mīti, nostāsti un sazvērestības teorijas par da Vinči 'Svēto vakarēdienu'
4
Jēzus ar saviem kolēģiem tomēr nepārtika no maizes, vīna un labām domām. 1999. gadā tika atklāts, ka uz galda atradušies arī citi labumi - zutis apelsīnu garnējumā.
Vida Press


Mīti, nostāsti un sazvērestības teorijas par da Vinči 'Svēto vakarēdienu'
5
Napoleona karavīri sabojāja mākslas darbu. 1796. gadā telpu, kurā glabājās gleznojumi, izmantoja kā zirgu stalli. Kaut arī Napoleona pavēle bija neaiztikt darbus, kareivji bija to saķēpājuši ar mālu. Pēcāk stallis applūda un gleznojums bija noklāts ar zaļu pelējumu.
Vida Press


Mīti, nostāsti un sazvērestības teorijas par da Vinči 'Svēto vakarēdienu'
6
‘Svētais vakarēdiens’ ir pārcieties vairākus karus. Otrā Pasaules kara laikā baznīca tika bombardēta un sienas sabruka, taču brīnumainā kārtā, glezna palika neskarta. Pēc kara baznīca tika atjaunota un mākslas darbs restaurēts.
Vida Press


Mīti, nostāsti un sazvērestības teorijas par da Vinči 'Svēto vakarēdienu'
7
Leonardo da Vinči bija slavens ne tikai ar savu ģenialitāti, bet arī ar apbrīnojamo slinkumu. Viņš bija ļoti ekscentrisks, neticami lēns un ar uzmanības noturēšanas problēmām, bieži vien daudzus darbus atstājot pusratā. Lai pabeigtu gleznu, viņam bija nepieciešami trīs gadi, un arī - tikai pēc uzstājīga baznīcas spiediena. Baumo, ka nemitīgas steidzināšanas dēļ, viņš piedraudēja Jūdam uzgleznot abata seju.
Vida Press


Mīti, nostāsti un sazvērestības teorijas par da Vinči 'Svēto vakarēdienu'
8
Glezna ir neticami liela. Oriģināli, tā atrodas uz Santa Maria Delle Grazie baznīcas sienas un ir 4,5 metrus augsta, 8,8 metrus plata. Kopā, tie ir gandrīz 40 kvadrātmetri.
Vida Press


Mīti, nostāsti un sazvērestības teorijas par da Vinči 'Svēto vakarēdienu'
9
Glezna attēlo brīdi, kurā Jēzus paziņo, ka viens no apustuļiem viņu nodos. Tajā atainota panika, satraukums un haoss, kas iestājas pēc šķietami neracionāla paziņojuma. Īpaša uzmanība tika pievērsta sejas vaibstiem, lai atainotu patiesās emocijas.
Vida Press


Mīti, nostāsti un sazvērestības teorijas par da Vinči 'Svēto vakarēdienu'
10
Šo faktu nevar pierādīt, taču tiek plaši diskutēts, ka pats da Vinči ir pie galda ar visiem apustuļiem. Mākslas eksperti daudzkārt norāda, ka otrais apustulis no kreisās puses atgādina Leonardo da Vinči portretu, kuru gleznoja itāļu mākslinieks Frančesko Melzi. Acīmredzot, Leonardo vēlējās būt daļa no vēstures un ievietoja sevi šajā notikumā. Pastāv arī teorija, mākslinieks redzams Jūdas tēlā, lai demonstrētu attieksmi pret kristietību.
Vida Press


Mīti, nostāsti un sazvērestības teorijas par da Vinči 'Svēto vakarēdienu'
11
Tāpat par darbu izvirzītas dažādas teorijas, teju katrā punktiņā cenšoties atrast kādu simbolu, vēstījumu vai pareģojumu. Populārākā no tām ir, ka apustuļa Jāņa vietā ir Marija Magdalēna, kura kopā ar Jēzu aizsākusi Merovingu dinastiju. Protams, ka darbā ir saskatīta arī pasaules gala nākšana, kas plānots 4006. gada 21. martā.
Vida Press
Ieteikt
Mazu bērnu skricelējumi pārvēršas skaistās sudraba rotās Mazu bērnu skricelējumi pārvēršas skaistās sudraba rotās  
Serbu gleznotāja, kura savus darbus rada vienīgi vīna klātbūtnē Serbu gleznotāja, kura savus darbus rada vienīgi vīna klātbūtnē  
Argentīniešu miskastes saturs pārvēršas augstajā mākslā Argentīniešu miskastes saturs pārvēršas augstajā mākslā  
Jeruzalemes tirgus pārvēršas par ebreju mākslinieka rotaļlaukumu Jeruzalemes tirgus pārvēršas par ebreju mākslinieka rotaļlaukumu  
Apkopoti spēcīgākie Pasaules preses foto darbi Apkopoti spēcīgākie Pasaules preses foto darbi   (4)
Nākotne ir šodien: Rembrants atdzimis robota formā Nākotne ir šodien: Rembrants atdzimis robota formā  
Mumbajas takši piedzīvo ekstrēmas pārvērtības Mumbajas takši piedzīvo ekstrēmas pārvērtības  
Cilvēks ir visnežēlīgākais dzīvnieks Cilvēks ir visnežēlīgākais dzīvnieks   (1)
Pievienojies sekotājiem, lai nepalaistu garām visu interesanto, trendīgo un drosmīgo.
Es jau esmu lietas kursā, paldies par atgādinājumu.