Aprit 50 gadi, kopš padomju kosmosa zonde ietriecās Mēnesī

Bija plānots, ka 1476 kilogramus smagā zonde 12. maijā nolaidīsies uz Mēness virsmas tā sauktajā Mākoņu jūrā (Mare Nubium), taču tā vietā avarēja 700 kilometrus tālu no plānotās nosēšanās vietas.

Programma ‘Luna’ bija padomju automātisko starpplanētu kosmosa staciju lidojumu sērija, kas tika īstenota no 1958. līdz 1976. gadam. Šajā laikā no Baikonuras kosmodroma tika īstenoti 33 lidojumi, no kuriem 16 izrādījās veiksmīgi, bet 17 – neveiksmīgi. 1977. gadā programmu pēkšņi pārtrauca, atceļot 34. misiju ‘Luna 25A’ ar zondi ‘Луноход-3’ uz klāja.

Starp programmas ‘Luna’ sasniegumiem minams pirmais lidojums tiešā Mēness tuvumā, pirmā cilvēku palaistā lidaparāta saskare ar Mēness virsmu, uz Zemes nogādāti Mēness grunts paraugi, pirmās fotogrāfijas no līdz tam neredzētās Mēness tumšās puses u.c.

No NASA centieniem šajā laikā īstenot līdzīgu programmu par veiksmīgu var saukt vienīgi sešus kilogramus smagā lidaparāta ‘Pioneer 4’ misiju, tāpēc amerikāņi šo kosmosa iekarošanas posmu izlaida un ķērās pie nopietnāka – cilvēku izsēdināšanas uz Mēness virsmas.

Turpinot senās tradīcijas, arī PSRS mantiniece Krievija ir nolēmusi īstenot vērienīgu kosmosa izpētes programmu ‘Роскосмос’, un viens no mērķiem ir arī ‘Luna’ misiju atjaunošana. Plānots, ka laikā no 2016. līdz 2025. gadam orbītā dosies vismaz četras ‘Lunas’, un tuvākais lidojums paredzēts jau nākamgad.