24. aprīlī aprit tieši desmit gadi, kopš Dienvidkorejā radīts Snupijs – pasaulē pirmais klonētais suns, kura ģenētiskais materiāls ir kāda pieauguša afgāņu kurta auss šūnas.
1
Klonēšanu veica 45 cilvēku liela komanda, un eksperimentu vadīja biomedicīnas zinātņu doktors Hvans Usoks. Vēlāk neatkarīgā pētījumā tika oficiāli apstiprināts, ka Snupijs ir īsts klons.
Reuters/Scanpix
2
2008. gadā Snupijs piedalījās pirmajā veiksmīgajā klonētu suņu vairošanas procesā, kura rezultātā divām klonētām kucēm piedzima desmit kucēni. No tiem izdzīvoja deviņi.
Reuters/Scanpix
3
Žurnāls ‘Time’ Snupiju nodēvēja par „pašu brīnumaināko 2005. gada izgudrojumu”, uzsverot neparasto metodi, ko profesors Usoks un viņa komanda izmantoja, klonējot pirmo suni.
Reuters/Scanpix
4
Savukārt kritiķi kliedza, ka šis eksperiments aktualizējis jautājumu, vai tikai cilvēks šādā kontekstā nav vienīgi ar bioloģiskiem procesiem saistīta šūnu masa.
Reuters/Scanpix
5
Savu vārdu sunītis ieguva, kombinējot Seulas Nacionālas universitātes saīsinājumu SNU ar vārdu „puppy” – kucēns.
Vida Press
6
Taču Seulas Nacionālās universitātes profesors Usoks bija pirmais, kam tas izdevās. Eksperimentam tika izmantoti 123 suņi, taču tikai trijiem iestājās grūtniecība. Viens kucēns nepiedzima, otrs nomira drīz pēc piedzimšanas, un tikai Snupijs palika starp dzīvajiem.
Vida Press
7
Pēc tam, kad 1996. gadā tika klonēta aitiņa Dollija, zinātniekiem izdevās klonēt daudzus citus dzīvniekus – kaķus, govis, zirgus, peles, cūkas, trušus utt., taču ilgu laiku bija problēmas ar suņu klonēšanu. Iemesls – problēmas ar suņu olšūnu nobriešanu mākslīgā vidē.
Vida Press
8
Šobrīd Snupijs ir pelnītā „pensijā” – viņš vairs nepiedalās nekādos eksperimentos un netiecas pēc vispasaules slavas. Sasniedzis cienījamo desmit gadu vecumu, viņš mierīgi bauda dzīvi viena zinātniskā līdzstrādnieka mājās un priecājas par milzīgo pēcnācēju skaitu.
