Kā šobrīd izskatās vietas, kas tika sagrautas Hirosimā un Nagasaki

Muzejs izplatījis desmit fotogrāfijas, kurās redzama Urakami katedrāle, Medicīnas centrs, Širojamas skola Nagasaki pilsētā, kā arī Jorozujo tilts, Aioi tilts un citas vietas Hirosimā, tostarp arī celtne, kas šobrīd pazīstama ar nosaukumu ‘A-Bomb Dome’.

Savukārt lielāko daļu oriģinālo fotogrāfiju uzņēmis fotoreportieris Hadzime Mijatake, kurš izpostītās pilsētas apmeklēja četras dienas pēc bombardēšanas.

Šī gada 6. augustā, pieminot Hirosimas bombardēšanas upurus, Japānā bija klusuma minūte, kas tika izsludināta tieši 08:15:01 pēc vietējā laika – tātad tieši 1945. gada bumbas sprādziena laikā. Laika atskaite notika ar zvanu sitieniem.

Pirms tam Miera parka memoriālā tika nolikti vainagi no dzelteniem un baltiem ziediem, un, uzstājoties sēru ceremonijā, Japānas premjerministrs Sindzo Abe paziņoja par savu nodomu ANO Ģenerālajai asamblejai iesniegt jaunas rezolūcijas projektu, kas aicinātu izbeigt kodolbruņošanos.

Japāna jau ilgus gadus ir pilnībā atteikusies no jebkādu kodolieroču ražošanas un aicina arī citas valstis sekot šim piemēram.

„Lai visas dvēseles šeit atdusas mierā, jo mēs neatkārtosim šo ļaunumu,” liecina uzraksts uz pieminekļa kritušajiem Miera parkā.

Kā zināms, Eiropā Otrais pasaules karš beidzās ar Vācijas padošanos 1945. gada 8. maijā, bet Āzijā un Klusajā okeānā tas turpinājās līdz pat kodoluzbrukumam Japānai un PSRS iebrukumam Mandžūrijā, Sahalīnā un Kuriļu salās, kam sekoja Japānas padošanās 1945. gada 2. septembrī.

Četras tonnas smagā atombumba ‘Little Boy’ no lidmašīnas ‘Enola Gay’ uz Hirosimas tika nomesta 6. augustā, bet trīs dienas vēlāk atombumba ‘Fat Man’ iznīcināja lielu daļu Nagasaki pilsētas.

Tuvāko četru mēnešu laikā pēc bombardēšanas Hirosimā gāja bojā 90 līdz 166 tūkstoši cilvēki, savukārt pēc Nagasaki bombardēšanas — 60 līdz 80 tūkstoši cilvēki.

Aptuveni puse no katrā pilsētā bojā gājušajiem mira tieši bombardēšanas dienā.