Nemaz ne tik sen mums aizmirstībā aizgāja doma par Rīgas metropolitēnu jeb Rīgas metro. Ja viss būtu gājis pēc sākotnējā plāna, mēs ar pazemes transportu galvaspilsētā pārvietotos jau kopš 2002. gada.
1
Projektu bija plānots pabeigt 2021. gadā, taču tā realizācija apstājās pie saprāta balss, kas vaicāja: ‘klau, bet, kāpēc mums vispār būtu vajadzīgs metro?!’ Kopumā plānos ietilpa trīs metro līnijas, no kurām pirmo bija paredzēts izbūvēt maršrutu ‘Zasulauks - VEF’, tajā izvietojot astoņas stacijas.
Arhīva foto
2
1980. gadu beigās, aizsākoties trešajai atmodai, metro būvniecība tika asi kritizēta un galu galā 1990. gadā plānotā darbu uzsākšana tā arī palika idejas līmenī.
Arhīva foto
3
Taču mums ir palikušas šīs skaistās skices, kas, iespējams, noderēs tad, kad par Rīgas metro sāksim domāt no gala.
Arhīva foto
4
Kopumā metropolitēns bija paredzēts ar kopējo garumu 8,3 km, atverot 3 līnijas ar 33 stacijām.
Arhīva foto
5
Sabiedrības galvenie argumenti pret metro būvi bija bažas, ka tā varētu nelabvēlīgi ietekmēt Vecrīgas un Rīgas Vēsturiskā centra arhitektūru. Tāpat bija bailes no jauna Padomju Savienības viesstrādnieku viļņa.
Arhīva foto
6
Papildus dzinulis Rīgas metro būvniecībai bija finansējums, kura lielāko daļu sastādītu Maskava. Latvijas PSR pie metro būtu varējusi tikt, iztērējot tikai aptuveni 18 miljonus rubļu.
Arhīva foto
7
Kaut arī PSRS pilsētbūvniecības politika paredzēja metro katrā pilsētā, kurā dzīvo vairāk nekā 1 miljons cilvēku, Rīga Padomju Savienībā ieņēma 3. vietu starp pilsētām pēc braucienu skaita sabiedriskajā transportā uz vienu cilvēku, kas ļāva ekspertu komisijai atzīt, ka tā ir pelnījusi savu metro.
Arhīva foto
8
Tomēr sabiedrības protests un nevēlēšanās vēl vairāk zaudēt kontroli par savu teritoriju - Rīgu - ņēma virsroku.
