Luters makaronos – zaimošana, ceļš uz pašizziņu vai vienkārši pasta?

Skats.lv nebūtu Skats.lv, ja mēs šo jautājumu apskatītu tikai teorētiskā un garīgā līmenī. Tāpēc, protams, vērsāmies pie makaronu entuziasta, kurš pastāstīja, ka esot pastu gatavojis jau agrāk un varēs uzvārīt arī šos mazos, Lutera galvas un mices formā darinātos pārtikas izstrādājumus. Īpašās receptes nosaukums ir "Ūdenī ar sāli vārīti Lutera makaroni, budžeta klases majonēzes un kečupa apvalkā". Pārāk augstos plauktos ar kečupu netēmējām tīri tā – lai būtu tuvāk tautai.

Ralfs Kokins vērš mūsu uzmanību, ka, iespējams, esam veikli uzķērušies uz Lutera “gonzo mārketinga” komandas viltībām. “Būtu jau labi, ja, apēdot kādu produktu, varētu uzņemt arī vērtīgu informāciju. Neesmu interesējies, kāda ir šo makaronu radīšanas dižā ideja. Nedomāju gan, ka tādi var raisīt kādu dziļāku interesi pie vidējā patērētāja par Luteriskās Reformācijas notikumiem, augstākais - tikai nedaudz kuriozā veidā atgādināt par Luteru,” pastāstīja mācītājs. Liela daļa patiesības tajā ir. Galu galā mēs šobrīd diezgan pamatīgi par tiem atgādinām.

“Luteram jau sirds dega par cilvēka eksistencei ļoti būtiskiem, nopietniem un dziļiem jautājumiem, par cilvēka attiecībām ar Dievu, un šos lielos saturus ar makaronu paku nu nekādi nevar nodot tālāk,” pastāstīja Kokins. Jāsaka – labi, ka tā, jo pirmie novērojumi uzrādīja, ka makaroni nav augstākās kvalitātes un tie nekavējoties ‘pieķepa’ pie katliņa apakšas. Ja tie reprezentētu cilvēka attiecības ar Dievu, tad būtu nopietns pamats satraukties.

Tāpat mācītājs mums izteica teoriju, ka būtu jauki, ja šāds produkts ietvertu pamācošu un informatīvu materiālu, taču, izpētot sīkāk iepakojumu, neko vairāk par sastāva informāciju neatradām. Tāpat arī nespējām rast apstiprinājumu teorijai, ka šī varētu būt daļa no informatīvas kampaņas. Laiks mums tam bija gana daudz, jo gaidījām, kamēr tie uzvārās.

Nosaucot vēl vairākus piemērus, kur komerciālos nolūkos ir izmantots Luters, Teoloģijas fakultātes dekāne pieļauj: “Varbūt arī viņam viss tas riebtos, ko mūsdienu mārketings izdomājis, tomēr esmu pārliecināta, ka viņš nebūt sevi neuztvertu kā neaizskaramu svētumu. Es zinu un stāstu arī dažus jokus par Svēto Trīsvienību (ceru, ka viņa arī tos saprot). Un starp citu, Lutera laikabiedri, reformācijas piekritēji dažkārt apzināti izmantoja sava laika reliģiskos simbolus, lai tos kritizētu un, jā, arī par tiem pasmietos (piemēram, zīmējot pāvestu ar ēzeļa ausīm). Ja kāds apvainojas, tad tam jāpajautā sev, kāpēc. Varbūt tas ir labs ceļš uz pašizziņu.” Kamēr mēs vēl tikai atradāmies ceļā uz pašizziņu, makaronu izziņa mums bija teju pabeigta – esam gatavi nokāst veikumu.

"Balstoties Reformācijas atjaunotā atziņā par indivīda vērtību, es aizstāvu valstiskā līmenī pilnīgu vārda brīvību. Pat, ja kāds izteiktos nicīgi par manu reliģiju, es aizstāvēšu viņa vai viņas tiesības to darīt. Un arī savu vārda brīvību – tiesībām līdzvērtīgi paust savu uzskatu. Un tiesības uz nediskriminējošu vidi – lai mēs mācītos to darīt cieņā viens pret otru, balstoties uz veselīgu saprātu un mīlestības praksi, mācoties no reliģijas, no Jēzus, Lutera un vēl daudziem citiem," skaidro Dace Balode.

Tiesa, dekāne arī norādīja, ka Lutera pastai droši vien ir mazāka saistība ar cilvēka brīvību, bet lielāka ar to, kā labāk pārdot. Atliek vēlreiz piekrist, jo pārdots mums ir un tagad atliek tikai baudīt. Izlēmām, ka sālītā ūdenī vārītos makaronus ar budžeta klases majonēzi un kečupu testēsim ļoti ikdienišķā formātā.

Proti, vienlaicīgi smejoties un ēdot, cenšoties imitēt labākās "Stock photos" tradīcijas.

"Tomēr, ja nopietni, protams, ka reliģiskas jūtas ir vienas no visdziļākajām, un tādēļ cilvēki ļoti jūtīgi var uztvert daudzas lietas. Tādēļ šķeļas un naidojas, un arī karo. Spridzina un spridzinās. Tomēr reliģijai ir arī savs milzīgs miera un cilvēka pārveidošanas potenciāls, kas parāda un dara iespējamu ceļu, kā “mīlēt savu tuvāko” bez priekšnosacījumiem. Citiem vārdiem, vienalga, ko tas dara un runā. Ceļu uz nevardarbīgu sabiedrību," noslēgumā piebilst Dace.