Apgūstot kosmosa plašumus, cilvēce ar vien straujāk tuvojas plānam par Marsa iekarošanu. Šajā nolūkā četri cilvēki trenējas dzīvei uz sarkanās planētas.
1
Ar Mēness iekarošanu cilvēces kosmosa izpēte nebeidzas. Skatoties uz tālākiem mērķiem, četri cilvēki iemēģina dzīvošanas apstākļus, kas ir pietuvināti Marsa specifikai.
Vida Press
2
Klinšainais tuksnesis Henksvilā, Jūtas štatā, pēc speciālistu domām, visvairāk atgādina Marsa apstākļus, tāpēc ar NASA atbalstu tieši tajā ir izveidota neliela bāze.
Vida Press
3
Klimats, līdzīgi kā uz Marsa, ir karsts, vējains, klinšains un galu galā - sarkanīgs. Entuziasti visu dienu ir spiesti pavadīt skafandros.
Vida Press
4
Arī kontakti ar ārpasauli ir ļoti ierobežoti. Interneta pieslēgums ir tieši tik lēns, lai dienā varētu nosūtīt vien dažus e-pastus. Lielākoties gan komunikācija norit starp entuziastiem un ‘misijas kontroli’, kas interesējas par šādas dzīves detaļām.
Vida Press
5
Misijas ilgums komandai ir divas nedēļas, kuru laikā speciālisti koncentrējas uz pārtikas uzņemšanu, kā arī fizioloģiskajām un psiholoģiskajām izmaiņām, kas rodas dzīvojot ļoti ierobežotā vidē, turklāt skafandrā.
Vida Press
6
Īpaši atzīmējams faktors - pirmie Marsa apmeklētāji atgriezties uz Zemes nevarēs. Vēlmi doties uz Sarkano planētu ir izteicis arī cēsnieks Pauls Irbins, kurš ir izturējis atlasi, kļūstot par vienu no pretendentiem savdabīgajam ceļojumam.
Vida Press
7
Kā pirmais termiņs tam, lai projekta “Mars One” lidaparāts dotos ceļā, tiek minēts 2025. gads. Tomēr krievu kosmonauts Fjodors Jurčihins par šo ideju sajūsmā nav, apgalvojot, ka tehnoloģijas ļauj uz Marsu doties kaut šodien, taču reāla jēga no tā neesot.
