Beidzot atklāts slavenā Berlīnes polārlāča Knuta nāves iemesls

Kā noskaidrojās pēc Knuta nāves, viņš noslīcis smadzeņu darbības traucējumu dēļ – pēcnāves ekspertīze parādīja, ka dzīvniekam bijis smadzeņu iekaisums. Tomēr visus šos gadus zoodārza darbinieki, mediķi un sabiedrība nezināja, kas tieši izraisījis iekaisumu.

Lai noskaidrotu, kas bijis iekaisuma pamatā – baktērijas, vīruss vai kāds parazīts, tika izveidota starptautiska ekspertu komanda no 20 cilvēkiem, tostarp arī amerikāņu speciālisti.

Kā šonedēļ paziņots preses konferencē, pie neapgāžama slēdziena galu galā nonācis Berlīnes klīniskas ‘Charite’ zinātniskais līdzstrādnieks Haralds Pruess. Izstudējot Knuta slimības vēsturi un analīzes rezultātus, viņš pievērsa uzmanību simptomu līdzībām, kādas novērojamas ar encefalītu slimiem cilvēkiem.

Proti, visi viņa novērotie cilvēki cietuši no autoimūnas encefalīta variācijas – anti-NMDA receptorā encefalīta. Attīstoties šai variācijai, īpašos izaugumus uz nervu šūnu virsmas – tā sauktos NMDA receptorus – imūnsistēma sāk uzskatīt par organismam kaitīgiem veidojumiem.

Šī saslimšana atklāta un aprakstīta salīdzinoši nesen – tikai 2000. gadu sākumā, un līdz šim ir salīdzinoši maz pētīta.

Un tomēr zoologi nonākuši pie secinājuma, ka Knutu būtu bijis iespējams glābt. Cilvēku gadījumā šī saslimšana visai veiksmīgi tiek ārstēta, slimniekiem izejot terapijas kursu, pielietojot kortizonu saturošus medikamentus.

Knuts Berlīnes zooloģiskajā dārzā piedzima 2006. gada 5. decembrī. Viņš kļuva par pirmo polārlāci, kurš pēdējo 30 gadu laikā nebrīvē bija piedzimis kādā no Vācijas zooloģiskajiem dārziem.

Aizkustinošais zvēriņš bija ar grūtu likteni – pēc dzimšanas māte no viņa atteicās, tāpēc rūpes par mazuli nācās uzņemties cilvēkiem. Drīz vien Knuts kļuva par vienu no Berlīnes simboliem, aizsākot plaša mēroga „knutomāniju”.

No Knuta mirstīgajām atliekām izgatavots izbāzenis, kas apskatāms Berlīnes dabas muzejā.