Apbrīnojami stāsti par cilvēkiem, kas izdzīvojuši ekstremālos apstākļos dabā

Ceļojums desmit kilometru augstumā. 2007. gadā vācu paraplaniere Eva Visnerska tika ierauta negaidītā vētrā Austrālijā. Pēkšņi viņa tika celta augšu ar ātrumu 20 metri sekundē. Sasniedzot kilometra augstumu, viņas āda, brilles un apģērbs bija pārklāti ar tik biezu ledus kārtu, ka Evai nebija iespējams tikt ārā no vētras plosītā paraplāna.  Sešu kilometru augstumā gaisa temperatūra bija pazeminājusies līdz pat -50°C, un ledus bija pārklājis visu sportistes ķermeni. Ekstrēmajiem apstākļiem pievienojās arī skābekļa trūkums, kas sievietei izraisīja bezsamaņu. Vētra turpināja sportisti celt līdz pat 10 kilometru atzīmei, līdz beidzot padevās. Paraplānu izdevās nosēdināt 65 kilometrus no vietas, kur bija sācies šis nāvīgais pārbaudījums. Kā par brīnumu, neskaitot nobrāzumus un apsaldēto ādu, Eva Visnerska bija pilnīgi vesela.

Ledainā pelde ezera dzīlēs. Kanādā dzīvojošais Džeks Garovs, tīrot sniegu ar traktoru, nejauši uzbrauca uz apsniguša ezera. Plānā ledus kārta neizturēja tehnikas lielo svaru un ielūza. Grimstot sasalušā ezera dzīlēs, ledainajam ūdenim piepildot kabīni un redzamībai esot tuvu pie nulles, Džeks adrenalīna uzplūdā ar elkoni izsita aizmugurējo logu. Lai nokļūtu virs ūdens, viņam bija jāveic trīsdesmit metru garš peldējums pilnīgā tumsā un stindzinoši aukstā ūdenī un vēl jāatrod tas pats caurums ledū, caur kuru sākotnēji viņš ielūza. Par laimi, šis bīstamais peldējums viņam nebija nodarījis pāri, tik vien kā bija traumēta bungādiņa. Garovam vēl bija jāpieveic pusotrs kilometrs izmirkušās drēbēs -30°C temperatūrā līdz ceļam. Tomēr viņam paveicās, jo garām brauca paziņa, kurš Džeku nogādāja slimnīcā.

Zinātnieks piedzīvo vulkāna izvirdumu – no vulkāna iekšpuses. 1993. gadā zinātnieku grupa no 15 valstīm devās Galeras vulkāna dzīlēs, lai ievāktu informāciju un paraugus. Ekspedīcijas laikā, zinātniekiem esot vulkāna iekšienē, zeme sāka trīcēt, un Galeras izvirda, gaisā sūtot dūmu, gāzu un pelnu mākoni 90 stāvu mājas augstumā. Vulkāna izvirduma laikā gandrīz visi zinātnieki zaudēja dzīvību.  Stenlijs Viljamss, grupas vadītājs, izvirdumam sākoties, atradās tieši pie krātera malas. Viņš bija saņēmis smagu triecienu pa galvu, un krītošie akmeņi bija savainojuši viņa kājas. Brīdī, kad bija zaudētas cerības, notika neticamais – viņa kolēģi bija izlēmuši kāpt vulkānā, lai meklētu izdzīvojušos. Tā nu Viljamss bija vienīgais no 16 cilvēku grupas, kurš atgriezās no Galeras vulkāna.