"Mežā būt ir forši! Tā ir ļoti laba sajūta, man ļoti patīk. Miers, vējš, kas pūš koku galos – viss uzdzen tādu kā nostaļģiju, tikai nezinu, pēc kā – jo tā ir realitāte, ne atmiņas. Varbūt meža burvības noslēpums slēpjas tajā, ka no zemes esam nākuši un par zemi mums jāpaliek – mēs, cilvēki, tomēr esam dzīvnieki. Lai arī kā sevi uzskatītu par ko augstāku, gudrāku, dižāku par zaķīti, alnīti vai egli, viens ir skaidrs – viss cits noteikti paliks ilgāk, arī pēc mums. Varbūt tā ir milzu cieņa, ko es izjūtu brīdī, kad esmu mežā. Ka daba ir neuzvarama," tā apcerēs gremdējas Intars.
Momenti.lv/Anita Ausvika