Kuras pavasara meža puķes drīkst plūkt?

Baltais vizbulis (Anemone nemorosa). Baltais vizbulis līdzīgi kā dzeltenais ir plaši sastopams Latvijā, zied aprīlī un maijā, kad iestājas mazliet siltāks laiks. Pēc vizbulīšu plūkšanas labāk nomazgāt rokas, jo augu sula satur anemonolu. Tam sadaloties, rodas anemonīns, kurš savukārt lielākās devās ir kaitīgs veselībai.

Zilā vizbulīte (Hepatica nobilis). Kurš gan nav redzējis zilo vizbulīšu pudurus, kuri priecīgi spraucas ārā no pērnā gada lapām! Zilās vizbulītes sāk ziedēt martā un priecē mūs līdz pat maijam. Lai gan dabīgos apstākļos zilā vizbulīte aug saulainās nogāzēs, lapu koku mežos un krūmājos, cilvēki ir iecienījuši pārstādīt tās arī savos akmensdārzos. Tā kā zilās vizbulītes ir plaši sastopamas dabā, tās nav aizsargājamo augu sarakstā, bet bez apdoma tāpat nevajadzētu tās plūkt. Pavasara meža puķu mūžs vāzē nebūs ilgs. Stāvēs tikai pāris dienas un tad nobirs, bet mežā priecēs daudz ilgāk.

Meža silpurene (Pulsatilla patens). Meža vai šķeltlapu silpurene, saukta arī par silmalīti, vilka tabaku, salaku puķi, zilo pureni. Meža silpurene Latvijā ir sastopama reti. Tā aug priežu mežos un sausos pakalnos, gaišās vietās, mežmalās, parasti nelielās grupās, bet daudzās vietās intensīvas izplūkšanas dēļ jau ir pilnībā iznīcināta. Dabas aizsardzības normatīvie akti aizliedz aizsargājamo augu lasīšanu, noplūkšanu un izrakšanu, kā arī dzīvotņu postīšanu. Tā kā meža silpurene ir īpaši aizsargājama, tās plūkšana ir administratīvi sodāma un var dārgi izmaksāt.

Laksis jeb mežloks (Allium ursinum). Mežloki, saukti arī par kazu ķiplokiem, ir īpaši aizsargājami un dabā reti sastopami tā vienkāršā iemesla dēļ, ka no to lapām ir iespējams pagatavot salātus. Laksis mēdz augt ēnainos un mitros lapu koku mežos, kaļķainā augsnē, arī upju ieleju krūmājos, veido grupas vai pat samērā lielas audzes. Jaunie dzinumi, lapas un sīpoli smaržo pēc ķiplokiem. Arī par lakšu plūkšanu tiek piemēroti administratīvi sodi, tāpēc lētāk un dabai saudzīgāk ir, nopērkot sēklas, ieaudzēt tos dārzā. Tikai jāatceras, ka lakši mīl ēnainu, mitru vietu un vieglu, kūdrainu augsni.

Savvaļas orhidejas. Latvijā sastopamas 32 savvaļas orhideju sugas. Gandrīz visas tās ir valsts aizsardzībā. Pavasarī varam sastapt dzelteno dzegužkurpīti (Cypripedium calceolus), kura zied maija beigās un jūnija sākumā. Dzegužkurpīte sastopama nelielas grupās dažādos auglīgos mežos, dažreiz mežmalās un pļavās. Dabā sastopama reti, un augu skaits arvien samazinās. Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.

Meža tulpe (Tulipa sylvestris). Latvijā sastopamas reti, un tāpēc tās nevajadzētu plūkt. Skaista pavasara puķe, kas zied maijā. Aug nelielās grupās vecos parkos, to apkaimē, pie upēm un saulainās meža pļavās. Tulpēm ir patīkami salda smarža, un noziedot tās maina krāsu no dzeltenas uz baltu.

Pavasara mazpurenīte (Ficaria verna Huds). Latvijā bieži sastopama upju un strautu malās, gravās, alksnājos, retāk pļavās. Parasti aug grupās un veido tādu kā zaļi dzeltenu paklāju. Pavasara mazpurenītes zied aprīlī un maijā. Tās ir bieži sastopamas dabā, un tās ir atļauts plūkt.

Purva purene (Caltha palustris) Purva pureni noteikti vismaz reizi ir redzējis katrs, jo tā bieži redzama mežmalu grāvjos pie auto ceļiem. Purva purene zied ar vidēji lieliem dzelteniem ziediem un mīl mitru vidi. Latvijā bieži sastopama un zied no aprīļa līdz jūnijam.