30.03.2015
14:40
4
14:40
Pārsteidzošie Latvijas putni – interesanti fakti, ko varbūt nezināji
Mūsu daba, dzīvnieki un putni ir mūsu zemes bagātība, kas arvien slēpj sevī pārsteigumus un neizzinātus noslēpumus. Šajā rakstā piedāvājam iepazīties ar interesantiem un neparastiem faktiem par astoņiem mūsu valstī mītošajiem putniem. Iedvesmosimies un novērtēsim mūsu dabas unikalitāti – tā ir mums tepat blakus!
1
Pūces ir vienas no retajām dzīvajām radībām, kas spēj pagriezt galvu 270 grādu leņķī. Vai zināji, ka tām ir ne tikai viens, bet veseli trīs acu plakstiņi? Viens, ko pūces izmanto mirkšķināšanai, otrs – acu aizsargāšanai, lai tās uzturētu tīras un veselas, savukārt trešo plakstiņu pūces izmanto, kad dodas pie miera. Tāpat pūcēm ir asimetriski novietotas ausu atveres, ap kurām atrodas īpaša kroka, kas nodrošina pūču izcili labo dzirdi.
AS ‘Latvijas Valsts meži’ arhīvs
2
Skaistie un cēlie gulbji, kas nereti kļuvuši par iedvesmu daudziem stāstiem un pasākām, lidojot spēj sasniegt ātrumu 90 kilometri stundā. Baltie skaistuļi apveltīti ar izteikti inteliģentu prātu un labi atceras tos, kas pret tiem izturējušies labi vai – tieši pretēji – darījuši pāri. Gulbji pieder pie tiem putniem, kas lielākoties veido monogāmus pārus uz visu mūžu. Reizēm, ja viens no pāra mirst, tad otrs neveido pāri vairākus gadus vai paliek "atraitnis" uz mūžu, taču pēdējā laika ģenētiskie pētījumi liecina, ka arī gulbji nakts aizsegā mēdz „laist pa kreisi”.
AS ‘Latvijas Valsts meži’ arhīvs
3
Atkarībā no sugas dzeņa mēles garums var sasniegt pat 10 centimetru. Dzeņa mēle ir lipīga, turklāt tās gals ir klāts dzeloņiem, kas viegli ļauj noķert uz koka mizas un tā dobumos mītošos kukaiņus. Tā kā dzenim atšķirībā no daudziem citiem putniem nav īpašas dziesmas, saziņai tas izmanto bungošanu, ar savu cieto knābi sitot pa skanīgiem priekšmetiem, piemēram, dobiem kokiem un baļķiem, notekcaurulēm, skursteņiem un atkritumu tvertnēm. Pateicoties īpašām muskuļu saitēm, dzenim nekad nedraud smadzeņu satricinājums, turklāt dzeņa galvas uzbūve kalpojusi par iedvesmas avotu, lai izgatavotu drošas F-1 formulas ķiveres.
AS ‘Latvijas Valsts meži’ arhīvs
4
Redzot pīles, kas ziemu izvēlējušās pavadīt, piemēram, Rīgas kanālos un staigā pa ledu, vai esi iedomājies, kāpēc tām nesalst? Kad pīle stāv uz ledus, asinis, kas plūst no pleznām uz ķermeni, sasilst, pateicoties īpašai siltumapmaiņas sistēmai kājās. Pateicoties īpašiem gaisa burbuļiem pie ādas un taukiem, kas izdalās no dziedzera pīles astes galā, pat ienirstot dziļumā, pīļu āda paliek absolūti sausa. Turklāt šie putni ir ne vien braši peldētāji, bet arī gana izturīgi lidotāji – vienas dienas laikā pīle var nolidot pat vairāk nekā 500 kilometru.
AS ‘Latvijas Valsts meži’ arhīvs
5
Cilvēki ir pieraduši, ka putni dzied, taču stārķi ir vieni no retajiem Latvijas putniem, kuri nevar dziedāt vai radīt skaņas tā, kā to dara vairums putnu, tāpēc savā starpā tie sazinās, klabinot knābjus. Pēc skata miermīlīgais stārķis patiesībā ir viens no ātrākajiem un nežēlīgākajiem medniekiem. Lai arī ir izplatīts priekšstats, ka baltais stārķis pārtiek no vardēm, tomēr putnu pamatbarība ir kukaiņi, kāpuri, dažādas kūniņas, nelieli putniņi un grauzēji, dažreiz neatsakoties pat no zivīm vai zaķiem. Savukārt melnais stārķis pārsvarā ēd mazas zivtiņas, sienāžus un maijvaboles.
AS ‘Latvijas Valsts meži’ arhīvs
6
Ne velti latviešiem ir teiciens „acis kā ērglim”. Šī putna redze tiešām ir izcila – ērgļiem katrā tīklenes kvadrātmilimetrā ir miljons vai pat vairāk redzes šūnu, kas ir piecreiz vairāk nekā cilvēkam, kuram to ir aptuveni 200 000. Ērgļu acis proporcionāli ir ļoti lielas attiecībā pret tā galvu, turklāt to zīlītes ir milzīgas. Turklāt cilvēki redz tikai trīs pamatkrāsas, bet ērgļi – piecas.
AS ‘Latvijas Valsts meži’ arhīvs
7
Bezdelīgas, bez šaubām, ir vieni no mūsu folklorā visbiežāk piesauktajiem putniem, kas pieminēti dažādos senlatviešu ticējumos par gaidāmajām laika prognozēm. Jāatzīmē, ka šie putni ir visai naski ceļotāji un gluži tāpat kā stārķi ik pavasari četru nedēļu garumā veic vairāk nekā 10 tūkstošus kilometru no savas ziemošanas vietas Āfrikas dienvidu daļā, lai atgrieztos mūsu zemē un laistu pasaulē pēcnācējus. Turklāt tieši bezdelīgas vairāk nekā jebkurš cits dziedātājputns pasaulē laiku pavada lidojot. Bezdelīgu ķermenis ir slaids, pielāgots ātrai lidošanai, ar izcilu plūdlīnijas formu, kas nodrošina „ekonomisku” lidojumu, bet šķeltā aste nodrošina lieliskas manevrēšanas spējas.
8
Skaistās svīres ir putni, ko daudzi cilvēki pirmajā acumirklī mēdz neatpazīt, sajaucot tās ar bezdelīgām, taču svīres ir lielākas un druknākas par bezdelīgām, arī balsis ir atšķirīgas. Svīres spēj lidot pat vairākus mēnešus bez apstājas. Tiek uzskatīts, ka putns lidojumā pat spēj gulēt, ļaujot sevi nest gaisa plūsmām.
