Kad mazajam Voldemāram bija trīs gadi, viņa vecāki izšķīrušies - māte smagi strādājusi, lai nodrošinātu abu mazo dēlēnu dzīvi, bet tēvs retu reizi atbraucis ciemos no Sanktpēterburgas.
"Mans tēvs Vasilijs Šorins ir krievs, un ar manu uzvārdu ir notikusi maza mahinācija. Kad sākām iet Vērgales skolā, vecāmāte, mūs ar brāli aizvedusi piereģistrēt, uzvārdu pārlatviskoja uz Šoriņš, un tā tas aizgāja," intervijā žurnālam Ievas Stāsti atklājis aktieris.
"Dzimšanas apliecībā esmu Voldemārs Šorins, bet pasē un visos oficiālajos dokumentos - Voldemārs Šoriņš. Tas ir mans noslēpums, ko tagad jums atklāju," beidzot atklājis Voldemārs.
Aktieris arī atzinis, ka jūtot sevī krievu mentalitāti. "Tā izskaidro manu straujo temperamentu, bet reizēm esmu dikti sentimentāls. Man piemīt krieviskais sentiments, arī slāvu atvērtā sirds un dvēsele.
Negribu teikt, ka esmu nesavtīgs eņģelis, dažkārt varu būt diezgan nejauks, bet cilvēkus es principā mīlu - kamēr viņi man nekāpj uz galvas," Ievas Stāstiem savas izcelsmes ietekmi uz raksturu analizējis Šoriņš.
