Uzzinot, ka Latvija ieņem pirmo vietu Eiropā jauniešu alkohola un cigarešu lietošanā, seriāla UgunsGrēks zvaigzne Maija Doveika (attēlā) ir pārsteigta, jo uz mums vēl atsaucas padomju laika stagnācijas audzināšana, kura ir turējusi cilvēkus rāmjos.
"Alkohols, cigaretes, narkotikas ir aktuālas tēmas mūsdienu sabiedrībā, tikai par to cilvēki izvairās runāt un domāt - tik ilgi, līdz tas neskar viņus pašus. Pati esmu lietojusi narkotikas; kad par to runāju, nereti cilvēki šausminās, izsaka negatīvus viedokļus par mani. Reizēm gribas vienkārši teikt, lai atver acis, paskatās, kas apkārt notiek! Narkotikas, cigaretes, alkohols ir jaunu cilvēku dzīves sastāvdaļa un, to ignorējot, problēma nepazūd," sarunā ar izklaides portālu Mango stāsta Maija.
Aktrise atzīst, ka savos trakošanas gados uz vienas rokas pirkstiem varēja saskaitīt cilvēkus, kuri nelieto vai nav mēģinājuši lietot atkarību izraisošas vielas.
"Mūsdienās tā ir vēl aktuālāka problēma. Nevajag būt naiviem un iedomāties, ka bērnam, kuram reiz bija četri gadi, arī četrpadsmit gados būs interese par spēlītēm. Ja jaunietim nebūs stingrs mugurkauls, pastāv milzīga iespēja, ka līdzcilvēki viņu pārliecinās pamēģināt visas trīs no nosauktajām vielām," stingri nosaka Maija.
"Kas mani pašu mudināja pamēģināt narkotikas? Domāju, tas pats, kas jebkuru mūsdienu jaunieti, kas pamēģinājis. Bija sajūta, ka esmu nekas, bet gribas būt asākajai meitenei ciemā, būt mīlētai, mīlestības vērtai," atceras Maija.
Maija uzsver, ka daudzos jauniešos ir mūžīgais atstumto sindroms un narkotikas, alkohols ir risinājums, kā kļūt par draugu, iegūt draugus un justies foršam.
"Vecāki manī ieaudzināja stingrus cilvēku un dieva likumus, izveidoja spēcīgu pamatu, pa kuru staigāt. Vienmēr, eksperimentējot ar dažādām apreibinošām vielām, mani nepameta sajūta, ka aiz muguras kāds stāv un visu vēro. Tāpēc bieži vien pietrūka drosmes izdarīt, izmēģināt dažādas lietas, un tās, ko mēģināju, krāja manī vainas sajūtu. Ja nepārtraukti grēko pret sevi, saviem vecākiem, dievu, vadzis reiz lūst - ir jāglābjas un jāmeklē risinājums," stāsta Maija.
Aktrise uzskata, ka šādus problemātiskus jauniešus nevajag izolēt no sabiedrības un ārstēt atkarību. "Tas ir sava veida ieslodzījums - uz to brīdi tu pieņem spēles noteikumus, bet, tiklīdz esi brīvībā, tevi nevēro, nepieskata. Cilvēks dara to, kas viņam patīk, un gandrīz vienmēr atgriežas pie vecajām atkarībām. Tāpat kā suns pie vēmekļa atgriežas un atgriežas, tā notiek, līdz pats sev nepasaki - viss, stop man pietiek," nosaka Maija.
Aktrise zina, ka nevienam nevar pateikt: "Pārtrauc, tas ir slikti!", jo cilvēks vienalga to darīs, kamēr pašam apriebsies. "Līdzcilvēki var palīdzēt ar to, ka izkrāso bildi patiesajās krāsās, un, pat neņemot vārdus nopietni, turpinot iet izvēlētajā virzienā, ar laiku redzēsi, ka viņu zīmētajai bildei krāsas sakrīt.
Tas ir tāpat kā iebāzt pirkstus elektrības kontaktā. Visi saka: "Tas ir slikti, sāpēs!", bet vienalga to izdari un saņem strāvas triecienu. Vēlāk pieliec pirkstus pie karsta gludekļa un atkal izjūti tās pašas sāpes, bet trešajā reizē, kad kāds teiks, lai nedari to, tu varbūt ieklausīsies. Bet, lai tā notiktu, ir jābūt arī pirmajai un otrajai reizei - trešā nesekos uzreiz kā pirmā," aizdomājas Maija.
"Pagājušajā vasarā Lapmežciemā uz Zvejnieku svētkiem redzēju daudzus mazus bērneļus piedzērušos, agresīvus, valdonīgus. Palika mazliet bailīgi - tas, ko redzēju, ir mūsu pašu roku darbs. Ieejot Eiropā un tajā, kas Eiropā ir norma, mēs iegūstam formu, kurā iekļaujam savas dzīves," atklāj Maija.
Aktrise uzskata, ka brīvību nepārtraukti ierobežo - tu esi brīvs darīt visu, izņemot runāt par to, kas ir labs un ļauns. "Ir dumji sliktas lietas pieņemt par labām un labas lietas par sliktām. Bērnu alkoholisms, atkarība no nikotīna, narkotikām nav nekas apsveicams, tai nav jābūt normai. Es neesmu tas cilvēks, kas var citiem mest ar akmeni šajā jautājumā, pati zinu, ko nozīmē klenderēt pa ielām, bet tieši tāpēc es zinu, ko runāju," nosaka Maija.
"Atkarības laupa bērnību, nākas ātri vien izaugt lieliem, bez iekšējas morālas gatavības. Sāc darīt tās lietas, ko pieaugušais, bet sliktās - nevis labās lietas. Cigarete zobos un blašķīte kabatā ir mazumiņš. Nākotnē neko labāku cilvēciskajā ziņā neredzu, būs tikai trakāk," drūmi nosaka Maija.
"Neuzskatu, ka sabiedrības informēšana bukletu, reklāmu veidā palīdzētu apkarot jauniešu vēlmi izmēģināt narkotikas, cigaretes vai alkoholu. Šādi bukleti ir bezjēdzīgi iztērēti līdzekļi. Īsto jēgu redzu tajā, ja cilvēki atzītu dievu ar visiem viņa likumiem.
Zālamans saka: "Cilvēks, redzot, ka sods par grēku nenāk uzreiz, iegūst drosmi grēkot no jauna". Mēs nopļaujam to, ko iesējam. Sekas kavējas, bet tās atnāks. Kad esi jauns, tev liekas, ka viss ir tik forši, ir tik daudz lietu, ko pamēģināt, vecāki ir muļķi, tev nekas nedraud. To visu ir jāuztver kā signāluguni tam, ka tik viegli ir nopļaut rūgtu ražu," rezumē Maija.