Psihoterapeiti un kādreizējo raidījuma Tautas balss vadītāju Ainu Poišu (attēlā) drūmais rudens noskaņojums nav skāris, un, neraugoties uz aiziešanu no darba televīzijā, Poišas ikdiena joprojām ir dinamiska un profesionālo darbu piepildīta.
Kā atklāj psihoterapeite, gada tumšākajā periodā ikvienam raksturīga pievēršanās iekšējās pasaules apcerēšanai un sakārtošanai, tomēr nav tā, ka cilvēki izteikti vērstos pēc psihologu vai psihoterapeitu palīdzības tieši rudenī.
”Likumsakarīgi, ka rudens ir saistīts ar cilvēku pievēršanos savai iekšējai dzīvei, kļūstot apcerīgākiem un nedaudz noslēgtākiem no ārpasaules. Mūs vairāk uzrunā savas iekšējās norises, nekā visas ārējās skriešanas un darīšanas vai bezrūpīga atpūta un izklaides.
Sezona pati par sevi diktē noteikumus, un, ja sākam pievērsties šiem jautājumiem, tad, protams, gūstam arī kādu iekšēju rezonansi. Gribas kaut ko sakārtot, pārgrupēt.
Tomēr es nevaru apgalvot, ka rudens ir laiks, kad cilvēki sāk sirgt ar emocionālām kaitēm un grūtsirdību un visiem piemērojama viennozīmīga diagnoze - rudens depresija," sarunā ar DELFI Izklaidi stāsta psihoterapeite.
Lai neļautu gaismas trūkumam sevi ietekmēt un pievērst pārlieku negatīvām domām, kā vienu no efektīvākajiem un primārajiem paņēmieniem Poiša min domāšanas kontrolēšanu, kā arī izvairīšanos no tik bieži pārspīlēti lietotā rudens depresijas jēdziena.
”Ja skatāmies uz šo jautājumu vispārīgi, visi zina, ka gadalaiku cikls ir nenovēršams. Tādēļ nav jēgas ”cepties" par lietām, ko nevaram mainīt. Rudenī ir sevišķi ieteicams, ka cilvēks kontrolē savu domāšanu un pārāk daudz neiedziļinās apstāklī, ka ir pagājusi vasara un sāksies ziema ar tai raksturīgo drūmo un tumšo laiku.
Termins ”rudens depresija" mūsu ikdienā izskan pārāk daudz un visbiežāk tiek lietots nevietā.
Jāatceras, ka mēs esam tas, ko mēs domājam, un ar izteiktajiem vārdiem raksturojam paši sevi. Tātad, ja visu laiku šo jēdzienu izmantosim savā leksikā, tad depresija, mums nemanot, arī ātri vien ieperināsies ikdienā un piesūksies kā dēle," brīdina Poiša.