Par spīti tam, ka 2015. gads kā Latvijā, tā pasaulē, sācies visai drūmi, Ēriksona terapijas konsultante un cilvēku garīgās pasaules pazinēja Anna Lieckalniņa (attēlā) mudina tautiešus nenokārt galvu un gatavoties priekpilnam gada turpinājumam, līdzīgi kā to dara viņa pati.
"Nedomāju, ka negadījumiem, kas ir notikuši uz Latvijas ceļiem, ir kāds sakars ar drūmajām domām. Vienkārši vairāku nelaimīgu apstākļu sakritība - es to vērtēju tā. Ziema, mainīgi un nenoturīgi laika apstākļi, varbūt arī spēja uzturēt auto ceļus labā braucamā stāvoklī ir apgrūtināta, un tamdēļ ļoti bēdīgs rezultāts.
Un es domāju, ka aplam ir savilkt kopā traģiskus notikumus pa visu pasauli un apgalvot, ka viss gads sācies uz traģiskas nots. Tieši šāda ideja raisa depresīvu noskaņojumu," uzskata Lieckalniņa. Pretēji tiem, kuri, lasot jaunā gada horoskopus, pūš un vaid par gaidāmajām grūtībām, viņa gadu sākusi uz pozitīvas nots, arī gada prognozēs saskatot tikai labo.
"Šeit laikam drīzāk ir jautājums nevis par vienu taisnību, bet gan, ko mēs katrs izvēlamies lasīt. Man tā ir pirmā dzirdēšana, ka šis gads soloties būt grūts! Visas prognozes, ko esmu lasījusi es, ir absolūti pretējas. Šis gads būs lielisks, plaukstošs un veiksmi nesošs. Absolūtas mīlestības un lielisku iespēju gads," priecīgu vēsti atklāj Lieckalniņa.
Iespējams, tieši tāpēc, ka pati sevi noskaņojusi uz pareizās nots, Lieckalniņa gada tumšajā laikā nejūt apkārt nekādas depresīvas domas, vien prieku un pozitīvismu. Apkārt notiekošās nelaimes nespēj sabojāt Lieckalniņas labo garastāvokli, jo viņa televīziju neskatās jau daudzus gadus.
"Tieši tāpēc manā dzīvē nav šī te "drūmā mākoņa". Par visu, kas pasaulē notiek, var labi būt informēts, arī vienkārši ieskatoties interneta portālos un izvēloties informāciju, kuru vēlos iegūt un tēmu, kas man ir interesanta. Tādā veidā es sevi pasargāju no nevajadzīgas negatīvas informācijas.
Galu galā manu dzīvi veido tas, kas ar mani reāli notiek, un tas ko es pati daru. Tā arī ir mana recepte - dzīvot savu dzīvi intensīvi un saistoši sev, izbaudot mirkli šeit un tagad un apzinoties savus mērķus kurp virzīties," savu pieeju lietām skaidro cilvēku pazinēja.
Viņa mudina tautu teicienu par to, ka "kā gadu sāksi, tā arī nodzīvosi" nepieņemt kā vispārēju patiesību, bet gan izcelt labos notikumus, ar ko sācies gads. "Es vairāk to tulkoju "kā sagaidīji jauno gadu", ņemot vērā svētku mirkli. Mierīgi, jautri, draugu kompānijā vai ģimenes lokā, tādās noskaņās tas gads arī varētu paiet.
Piemēram, man un arī maniem līdzcilvēkiem šis gads sākās vienkārši lieliski! Ar absolūtu pacilājumu un svētku sajūtu dvēselē - dziedot un dejojot! To es no sirds mums arī visiem novēlu," iedvesmo Lieckalniņa.
Ja nu tomēr gads nav sācies tā, kā pašam gribētos, tas noteikti nav iemesls depresijai 12 mēnešu garumā. "Gada sākums jau nav kaut kāds maģisks moments, kad jāpaspēj kaut kā ātri noreaģēt un pareizi sākt dzīvot.
Es teiktu, ka, lai dzīve būtu pozitīvisma pilna, ir pašam jākļūst par pozitīvu personu, savādāk nekas nesanāks. Un tas jau ir dzīves koncepts, nevis mirklis. Ar mazu prieku pamanīšanu sākas pozitīva dzīve, ar sevis iemīlēšanu sākas viss labais, ar cieņu pret sevi un apkārtējiem. Un tā tas pozitīvisma plīvurs tiek austs.
Valdziņu pa valdziņam, līdz skaties - pasaule un dzīve ir ļoti skaista, tai skaitā arī skumjas un bēdas veido šo pozitīvo gaisotni dzīvē. Vispār cilvēks ir ļoti priviliģēts, jo mums ir emocijas - ļaut sev just arī ir ceļš uz pozitīvisma pilnu dzīvi," pozitīvam pacēlumam iedvesmo konsultante, smejoties, ka, ja nu tomēr cilvēks jūtas pavisam drūmi, tad jānāk pie viņas uz konsultācijām, lai visu vērstu par labu.
