Pēc zināmas ažiotāžas sabiedrībā grāmatas Don't Bang Latvia apskats portālā Delfi jau tika publicēts, taču ne visi jautājumi tajā tika apskatīti, tāpēc piedāvājam ekskluzīvu interviju ar šīs grāmatas autoru, kurā 33 gadus vecais puisis stāsta gan par to, kāpēc viņam ir šāda apsēstība, gan par to, cik garš ir viņa dzimumloceklis.

Roosh V uz jautājumiem sākotnēji atbildēja labprāt, taču drīz vien nogura - kad viņam tika jautāts par citiem hobijiem, izņemot seksu ar dažādu valstu meitenēm, puisis sarunā ielaisties vairs nevēlējās. "Man, you're giving too many questions" bija viņa pēdējā atbilde.

Savā grāmatā par Latviju tu raksti, ka Rīga ir pilna ar sekstūristiem, bet pats, lai gan uzvedies līdzīgi, sevi par tādu nesauc. Kāda starp jums ir atšķirība?

Vecīt, es esmu nevis sekstūrists, bet mīlas tūrists. Galvenā atšķirība ir tāda, ka es meklēju ne jau seksu, bet mīlestību. Bet, kamēr neesmu atradis mīlestību, es gribu izdrāzt katru meiteni, uz kuru man ir erekcija. Mans testosterona līmenis ir tik augsts, ka man ir erekcija gandrīz visu dienu, pat publiskās vietās. Amerikā to sauc par "staigājošo stieni" (walking boner).

Teici, ka Latvija ir otrā sliktākā valsts pasaulē (pēc Dānijas), kur meklēt meitenes. Bet tu te pavadīji mēnesi. Cik latvietes tad galu galā tev izdevās ievilkt gultā?

Vairāk par vienu, mazāk par desmit.

Un cik meiteņu tev kopumā bijušas?

Man laikam vajadzētu noalgot grāmatvedi, lai izskaitļotu precīzu skaitli, bet es būtu pārsteigts, ja viņu būtu mazāk par pustūkstoti.

Vai tās visas bijušas vienas nakts attiecības, vai ar dažām meitenēm esi pārgulējis vairāk par vienu reizi?

Nu, varbūt kādas piecas vai sešas reizes vienu un to pašu meiteni esmu drāzis divreiz. Ir tik ļoti grūti izvēlēties vienu konkrētu meiteni, ja pasaulē ir tik neprātīgi daudz citu skuķu, kas ir gatavas man labprātīgi atdoties.

Tad jau tev nekad nav bijušas attiecības ar kādu meiteni?

Jā, man nekad nav bijušas normālas attiecības. Reiz šķita, ka biju iemīlējies, bet gluži pārliecināts par to neesmu.

Ko tavi vecāki domā par tavu hobiju?

Tēvam ir pilnīgi vienalga, bet māte ir no manis praktiski atteikusies. Viņa domā, ka es vadu kaut kādu "armiju", kas apmāca tūkstošiem "seksa kareivju", kā gūt panākumus pie sievietēm, tāpat kā musulmaņi to dara Norvēģijā un Zviedrijā. Es viņai visu laiku stāstu, ka neesmu vardarbības vai piespiedu orālā seksa piekritējs, bet viņa jau ir veca un arī dzirde kļuvusi sliktāka.

Un ko par to saka psihiatrs?

Jā, es patiešām esmu pie tāda gājis. Viņa man teica, ka es tagad pārspīlēti cenšos kompensēt savus jaunības gadus, kad nevarēju tik daudz tikt pie seksa, un ka man vajadzētu reflektēt par savu jaunību. Nu, tamlīdzīgas muļķības. Tad es centos izdrāzt viņu pašu, bet viņa teica, ka tādos apstākļos nevar man sniegt palīdzību. Pēc viņas nevienu citu urķu dakteri neesmu redzējis.

Tu savu karjeru sāki kā industriālais mikrobiologs, bet tagad vairāk esi ceļotājs un rakstnieks. Vai vēl strādā kādu algotu darbu, vai pietiek ar pārdotajām grāmatām?

Jā, esmu pārdevis gandrīz miljonu savu grāmatu eksemplāru. Kā mikrobiologs es nepelnīju pārāk daudz, bet tagad esmu miljonārs, kurš citus puišus māca, kā ievilkt gultā meitenes. Vai vispār ir iespējams labāks darbs?

Izskatās, ka daudz cilvēku ir gatavi maksāt par taviem padomiem...

Manu mājaslapu katru mēnesi apmeklē trīs miljoni cilvēku, kas, man šķiet, ir vairāk nekā Latvijas iedzīvotāju skaits.

Bet, lai to sasniegtu, noteikti daudz esi cietis. Droši vien šādā darbā nav iespējams izvairīties no seksuāli transmisīvajām slimībām?

Es negribētu savu medicīnisko vēsturi klāstīt publiski, bet jā - man ir bijis daudz STS. Man liekas, ka man arī tagad kaut kas niez, tā kā drīz iešu pie daktera. Bet tas nav AIDS. Mana motivācija ir, drāžot neskaitāmas sievietes, justies kā īstam vecim, bet tajā pat laikā nedabūt AIDS. Pagaidām tas izdevies veiksmīgi. Tiesa, pārbaudīties neesmu bijis kādus piecus gadus, bet esmu diezgan pārliecināts, ka man nav AIDS.

Droši vien savu odiseju laikā pa purnu arī bieži dabū?

Protams, mani ir piekāvuši daudzas reizes. Parasti tad, ja runāju ar meiteni, kurai līdzi ir puisis. To lietu nu gan man vajadzētu izbeigt. Kad mani sāk dauzīt, es lūdzos, lai viņi nesit pa manu skaisto seju, jo tieši seja ir mans lielākais spēks, savaldzinot sievietes.

No grāmatas sapratu, ka daudziem sekstūristiem ir vienalga, ar ko pārgulēt, tāpēc jūs nesmādējat resnas un/vai neglītas meitenes. Ir kādreiz gadījusies tik briesmīga, ka nekas ar viņu neizdodas?

Jā, kā tad. Ir bijušas reizes, kad meitenes ir tik atbaidošas, ka man uz viņām nestāv. Nu, tik briesmīgas, ka pat tu negribētu ar viņām gulēt. Bet principā sekss ar resnām meitenēm ir tīri okei, lai gan ne pārāk bieži. Ne biežāk kā reizi nedēļā.

Tu lepojies, ka nekad neesi maksājis par seksu. Bet vai netiešā veidā nesanāk, ka regulāra dzērienu pirkšana meiteņu piedzirdīšanai arī ir maksāšana?

Nē, tāpēc, ka naudu nekad nedodu tieši rokās padauzai. Viņa nekad ar savām rokām nepieskaras manai naudai, ko es smagā darbā esmu nopelnījis. Nu, labi, patiesībā es tik smagi nemaz nestrādāju.

Tu raksti, ka Rīgas klubā Essential neredzēji nevienu sevi cienošu latviešu meiteni. Kā īsti izskatās sevi cienošas meitenes?

Mūsdienās meitenes ir pārāk slinkas. Viņas kaut kur dabū naudu, uzreiz aizsperas uz veikalu un lielāko dienas daļu pavada spoguļa priekšā. Bet ideālai meitenei vajadzētu dzīvot fermā un strādāt ar arklu. Viņai vajadzētu audzēt vistas, slaukt govis un mēzt kūti. Arī gatavot ēst un tīrīt māju.

Turpretī meitenes no tā jūsu Essential neprot ne pļaut, ne gatavot ēst, ne uzkopt māju. Viņas ir pilnīgi nelietderīgas, ja neskaita drāšanos, bet arī šajā ziņā viņas nemaz nav tik labas.

Vai latviešu meitenēm vispār ir kāda laba īpašība?

Man liekas, ka tās varētu būt viņu acis. Bet man nepatīk latviešu meitenes, jo vienīgais viņu mērķis bija izslaukt no manis naudu.

Latvieši vispār ir tāda nepamatoti iedomīga tauta ar izteiktu paškritikas trūkumu. Komentāros pie raksta par taviem piedzīvojumiem viņi lepojas, cik latviešu meitenes ir foršas, ka nav tev atdevušās, bet tu pats esot īsts lūzers. Tomēr savā grāmatā tu esi maksimāli godīgs un neveiksmes noraksti uz kultūras atšķirībām. Ko tu vari atbildēt cilvēkiem, kas tevi uzskata par lūzeru?

Es viņiem gribētu teikt, ka es viņu pašu valstī esmu daudz slavenāks, nekā jebkurš no viņiem kādreiz būs. Es labāk esmu slavens lūzers, nevis nevienam nezināms uzvarētājs. Agrāk es biju mikrobiologs un meklēju zāles pret vēzi, bet neviens nezināja manu vārdu. Tagad es visā pasaulē drāžu meitenes un ar to arī esmu kļuvis slavens un bagāts. Kāpēc lai es satrauktos par to, ka kaut kāds latviešu čalītis Adidas treniņbiksēs (Latvian man who wears Adidas sweatpants) mani sauc par lūzeru?

Cik vispār tavs daikts ir garš?

Diezgan sen neesmu mērījis, bet es pats viņu saucu par "bērna roķeli" (baby's arm).

Kā tev pašam šķiet: vai savos panākumos pie meitenēm tu kaut kādā veidā esi īpašs, vai principā to var izdarīt pilnīgi jebkurš?

Jebkurš puisis var sasniegt to pašu, ko es, ja viņš nedēļas laikā mēģinās laimi pie kādām simts meitenēm. Un tad pasaule būs pie viņa kājām!