Laiku lokos Linda pieturējusies pie īsa matu griezuma, bet pirms dažiem gadiem viņas dzīvē arī bija posms, kad mati tika nedaudz ataudzēti un nokrāsoti blondi. Pārdomās, kas publicētas "Facebook", uzņēmēja šonedēļ atzinusi – laiki, kad viņa kādam citam centās izpatikt, nu esot pagājuši.

"Pirms dažiem gadiem nogriezu īsus matus. Visīsākos manā dzīvē. Lai saskaitītu sirmos un atcerētos, kādā krāsā tie bija jaunībā. Visu dzīvi esmu tos krāsojusi, vēloties būt skaista un vēl skaistāka. Toreiz nolēmu -–Dieviņš taču zināja, kāpēc mani radīja ar tādiem matiem, kā radīja, un droši vien tā ir īstā krāsa, kas piestāv visvairāk.

No cilvēka, kurš tobrīd man bija blakus, sekoja nesaudzīga kritika. Sirmot sākuši un īsi mati neietilpa viņa skaistuma standartos. Es saskumu. Pavisam noteikti biju vīlusies, jo pašai patika iemesls, kādēļ biju izdarījusi to, ko izdarīju," atmiņās gremdējusies Linda.

Tiesa, vēlme izpatikt un iepriecināt cilvēku sev blakus bijusi lielāka. "Jā, arī lielām un stiprām meitenēm dažkārt nepietiek spēka pateikt – "es gribu tā un ne citādi". Ataudzēju matus, atkal tos krāsoju blondus, jutos kā kurā brīdī, pārsvarā – labi, jo ne jau matu garumā un krāsā laime. Tomēr sajūtās gan laime ir pavisam noteikti. Ik pa laikam atcerējos vilšanos un to, ka gribu sevi pavisam īstu. Tādu, kādu sevi pazīstu.

Bija jāpaiet kādam laikam, lai saprastu, ka izpatikt vajag tikai pašai sev. Nevienam citam. Izpatīkot kādam citam, dažkārt pietrūkst laika patikt sev.

Šodien nokrāsoju matus, jo blondie tomēr lai paliek blondīnēm, es kaut kā nomaldos tai krāsā un nespēju to iznest, kā vajadzētu. Meita jauno atzina par sirmu krāsu. Es – par pelēku, tādu, kāda mana īstā matu krāsa. Arī nogriezu īsus. Tādus, ar kādiem sevi pazīstu. Izpatīku vien pati sev. Patīk," iedvesmojošā atziņā dalījusies Mūrniece, un viņas pārdomas izpelnījušās lielu ļaužu sajūsmu.