Latvijas galvenais ballīšu zvērs Raivis Raspopovs atklāj vēl kādu savas personības šķautni. Izrādās, ka zem ārējās spozmes slēpjas trausla dzejnieka dvēsele – Raspopovs ir talantīgs mīlas lirikas radītājs un jau izdevis visai pieprasītu grāmatu.
"Dzeju rakstu jau no 2008. gada. Kad izdevu savu pirmo grāmatu, es tās eksemplārus ņēmu līdzi uz klubiem un tirgoju. Parasti, pošoties uz klubu, līdzi ņēmu līdz kādas trīs līdz piecas grāmatas.
Neatceros, kad būtu bijis tā, ka no rīta atnāku mājas ar kādu nepārdotu grāmatu," DELFI Izklaidei par spēju savienot savas abas kaislības - dzejošanu un ballēšanos - stāsta Raspopovs.
Dažus no pircējiem viņš iemūžinājis bildēs, lai pats pēc tam varētu priecāties par to, cik dažādi ir viņa dzejas baudītāji. "Piemēram, klubā reiz sadraudzējos ar kādu melnādaino. Protams, pastāstīju par grāmatu, un viņš to vēlējās iegādāties kā suvenīru no Latvijas," var palepoties Raivis.
Nupat grāmatnīcās nonācis jaunākais viņa dzejas izlases Cauri mīlas ceļiem metiens. Grāmatu var iegādāties arī pie ballīšu zvēra personīgi, taču uz klubiem viņš dzejas izlasi līdzi vairs neņem.
"Tā darīju tikai dzejnieka karjeras sākumā. Nu jau esmu sācis ar grāmatām pelnīt. Sūtu tās pa visu Latviju un arī uz ārzemēm. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūtā esmu reģistrēts kā dzejnieks," lepojas Raspopovs.
Dažas no labākajām dzejnieka Raspopova vārsmām:
Domas par tevi
Tavs smaids ir tik slaids,
Kā augums uz kuru raugos es šobrīd.
No rokas cepure Man nokrīt,
Un domās skrienu pie Tevis,
Jo cita nekā Man neatliek.
Viens mājās sēžu, saprotu,
Tevi tūlīt ir jāsatiek,
Jo bilde, kas priekšā stāv,
Vien asaras spēj dot...
Mīlas Robeža
Mesties zaļumos un aizmirsties,
No mīlas sērgām sāpīgām.
Pie vecā ritma atgriezties,
Domām prātīgām.
Jo kā zināms ir fakts,
Mīlai nav gala.
Tā kaislīga kā nakts,
Kā horizonta mala...
Melus nenoslēpt
Mana sirds tevī pukst,
To mierinu, noslēpumus atklājot.
Tā ik dienu cerībā plaukst,
Sit vien straujāk un neapstāj.
Tomēr ausī, kas čukst,
Cenšas ko patiesu atklāt.
Šī sirds mākslīgi pukst,
To vienu vēlams atstāt.
Jo meli, kas gaismā ceļas,
Lēnām pludo, pāri jau smeļas.
Bez tevis auksts
Guļot zem segas paliek auksts,
Nav vairs, kas mani naktīs bur.
Nav vairs tie glāsti,
Nav, kas rokas siltumā tur.
Kur esi pazudusi,
Nevaru tevi atrast.
Vai ko labāku atradusi?
Nespēju saprast.
Apgaismo mani,
Neliec man uztraukties,
Jo sirdī manā vēl puksti un skani.
Saucu Tevi atpakaļ
Ja Tu zinātu, cik daudz es darīt spētu,
Lai atkal labi būtu, mani iemīlētu.
Nevēlos Tevi pazaudēt, aizmirst,
Ar Tevi sirds man aizsvilst.
Mirkļi, kas pazaudēti atmiņās grimst,
Sauc atpakaļ un vēlas no jauna dzimt.
Ja vien tu sadzirdētu šīs balsis,
Gan saprastu pēc kā alkstu.
Bez Tevis man dienas kā nebijušas,
