Liela daļa rokmūzikas radusies narkotiku iespaidā, tāpat arī mākslas darbi un literatūra. Ņemot vērā, ka pēc savas rūgtās pieredzes nozīmīgus darbus sarakstījuši tādi literāti kā Šarls Bodlērs, Tomass de Kvinsijs, Džons Kītss, Timotijs Līrijs, Edgars Alans Po, Džons Kītss, Viljams Berouzs, Mihails Bulgakovs un daudzi citi, zemāk lasāmais saraksts ir uzskatāms par subjektīvu un selektīvu.
Hamfrijs Deivijs (1778 - 1829)
Slavenais britu ķīmiķis un izgudrotājs, kurš izdarījis ne mazums atklājumu zinātnē, eksperimentēja ar slāpekļa oksību jeb "smieklu gāzi" - tādā veidā viņš, būdams vēl pavisam jauns, bija nolēmis pierādīt, ka slāpekļa oksīds nav bīstama inde.
Smieklu gāzes ieelpošana Deivijam izraisīja tik patīkamas sajūtas, ka laba garastāvokļa uzturēšanai viņš ar to sāka eksperimentēt katru dienu. Deivijs apgalvoja, ka to visu dara zinātnes vārdā, taču tieši šī intensīvā gāzes lietošana kļuva par iemeslu smagai slimībai un nāvei 50 gadu vecumā.
Onorē de Balzaks (1799 - 1850)
Slavenais franču rakstnieks bija tipisks kofeīna upuris - lai uzturētu sevi formā, viņš dzēra vairāk nekā 20 tasītes kafijas dienā. Balzaks mēdza uzsvērt, ka šis aromātiskais dzēriens viņa galvu piepilda ar daudzām interesantām domām, tomēr tiek uzskatīts, ka tieši kofeīnisms (toksikomānijas paveids) kļuva par Balzaka sirds slimības iemeslu, no kā viņš arī galu galā nomira.
Lūiss Kerols (1832 - 1898)
Angļu matemātiķis un rakstnieks, Alises piedzīvojumu autors jaunībā cieta no spēcīgas migrēnas un ārstēja to, kā tas tajā laikā bija pieņemts, ar opija uzlējumu, tomēr viņš nespēja izvairīties no atkarības (mediķi viņa mazās varones vārdā pat nosaukuši "Alises Brīnumzemē sindromu"). Bet iespējams, ka nemaz negribēja, jo no bērnības viņš mocījās ar stostīšanos, taču opijs palīdzēja pārvarēt šos kompleksus, nomierināja un piešķīra arī zināmu pārliecību par savām spējām.
Tiesa, arī bez opiātu atkarības Kerola dzīve bija visai mīklaina - sakarā ar to, ka ir zināma viņa aizraušanās ar mazgadīgu meiteņu fotografēšanu, rakstnieks nereti tiek dēvēts par pasaulē slavenāko pedofilu, bet dažas konspirācijas teorijas apgalvo, ka viņš patiesībā bijis tā arī nekad nenoķertais Londonas prostitūtu slepkava Džeks Uzšķērdējs.
Zigmunds Freids (1856 - 1939)
Pirmo reizi Freids kokaīnu pamēģināja 1884. gadā. Sākotnēji viņa interese bija tīri medicīniska, taču drīz vien viņš tik ļoti noticēja šīs vielas "ārstnieciskajām" spējām, ka sāka to izrakstīt saviem pacientiem un arī pats kļuva no tā atkarīgs. Lai atbrīvotos no šīs kaites, Freidam bija nepieciešams daudz laika un gribasspēka, taču viņa nāve saistīta ar kādu citu postošu atkarību.
Proti, Freids no 24 gadu vecuma sāka smēķēt cigārus, turklāt darīja to tik intensīvi, ka pilnībā sagrāva savu veselību un saslima ar mutes vēzi. Viņa ciešanas bija tik lielas, ka Freids savam draugam Maksam Šūram palūdza sevi nogalināt, tādējādi kļūstot par slavenāko cilvēku, kuram veikta eitanāzija.
Edīte Piafa (1915 - 1963)
1951. gadā izcilā franču dziedātāja iekļuva nopietnā autoavārijā un, lietojot pretsāpju līdzekļus, kļuva atkarīga no morfīna un vēlāk arī visām iespējamajām tabletēm. Īsi pirms avārijas bija bojā gājis viņas mīļotais vīrietis, tāpēc no depresijas un realitātes Piafa centās aizbēgt ar pārmērīgu alkohola lietošanu, bet no pašnāvības viņa izglābās tikai ar draudzenes palīdzību. Ārstēšanās nenesa vēlamos rezultātus, tāpēc no depresijas, alkoholisma un narkomānijas Piafa nespēja atbrīvoties līdz pat mūža beigām.
Lieki piebilst, ka Piafa ir tikai viena no daudzajām mūziķēm, kuras dzīvi ietekmējušas narkotiskas vielas - nerunājot par klasisko rokmūzikas laikmetu, narkomāni bijuši arī kantorī mūziķi, blūzmeņi un džeza leģendas (Čārlijs Pārkers, Mailzs Deiviss utt.).
Trumens Kapote (1924 - 1984)
Kapote spēja sasniegt slavas kalngalus literatūrā, bet tieši šis triumfs arī iedzina viņu postā. Viņam patika greznība un zināma izlaidība, taču šāds dzīvesveids apvienojumā ar nepārtrauktu stresu un steigu izraisīja Kapotes atkarību no alkohola un narkotikām. Pēc nāves rakstnieka ķermenī tika atklātas barbiturātu, valiuma, pretsāpju zāļu un pretepilepsijas preparātu pēdas.
Endijs Vorhols (1928 - 1987)
Slavenais mākslinieks lielos daudzumos rija obetrola tabletītes (amfetamīnu grupas ķīmisks stimulants) gluži kā Tic Tac dražejas, un attiecīgi cieta no visiem šī preparāta blakusefektiem: psihopātiskas lēkmes, depresija, sirdsdarbības traucējumi... Pats preparāts pēc būtības nav narkotika - tas tiek izmantots uzmanības koncentrēšanai un darba spēju palielināšanai, tomēr, lai pastāvīgi būtu "tonusā", nepieciešams dzert vienu tableti pēc otras, un Vorhols to arī darīja.