"Ja cilvēkam nepatīk pirms svētkiem skraidīt pa veikaliem, risinājums ir vienkāršs - neskraidīt un iepirkties laikos, kad veikalos nav daudz cilvēku. Protams, padomus dot ir vienkārši, tajā pašā laikā saprotu, ka cilvēkiem darba laiks ir tāds, kāds tas ir, un daudziem nemaz nav iespēju aiziet uz veikalu laikā, kad tur mazāk cilvēku.
Ir jāsāk ar attieksmes maiņu. Pieradiniet savus tuviniekus pie jaunām tradīcijām. Mani draugi un radi pārsvarā ir pašpietiekami cilvēki, viņiem nevajag, lai es viņu dēļ ik gadu pirms svētkiem lamājoties spaidītos pa lielveikaliem," sarunā ar DELFI Izklaidi vieglāk pieiet svētku un dāvināšanas lietām aicina Sipeniece.
Viņa pati svētku dāvanas sāk gatavot jau laikus, un raugās, lai šis process nevis radītu stresu, bet gan gluži pretēji - patīkamu relaksāciju. "Kopā ar bērniem lejam sveces, taisām ziepes. Cenšos dāvanas gatavot pati.
Esmu, piemēram, draugiem dāvinājusi pašas šūtus galdautus. Neteikšu, ka tas ir lētāk, nekā ieiet, piemēram JYSK, un nopirkt, un tas noteikti nav arī ātrāk. Bet tā ir daudz vērtīgāka un personīgāka dāvana, un tās gatavošana, atšķirībā no skraidīšanas pa veikaliem, patīkami relaksē.
Mūsdienās taču visu var apvienot. Tā vietā, lai atpūšoties vienkārši sēdētu pie televizora, gatavoju dāvanas," skaidro Sipeniece. Viņa spriež, ka katrs var atrast interesantu ideju personiskai dāvanai, kas nav saistīta ar lielveikalu ķemmēšanu, vajag tikai padomāt.
"Piemēram, rudenī izspiežat ābolu sulu, salejat skaistās pudelēs, un Ziemassvētkos pasniedzat kā dāvanu. Man prieks, ka arvien vairāk cilvēku nonāk pie atziņas, ka šādas dāvanas ir ne tikai vērtīgākas, bet arī personiskākas," padomos dalās TV un radio raidījumu vadītāja.
Viņa gan piebilst, ka, spriežot pēc tā, cik daudzas latviešu ģimenes brīvdienas pavada lielveikalos, acīmredzot ir cilvēki, kuriem staigāšana pa veikaliem saistās ar lielisku laika pavadīšanu. Tie tad arī var droši iepirkties, taču nevajadzētu vilkt līdzi visu ģimeni, iedzenot stresā kādu, kuram, iespējams, šopings nesagādā tādu baudu.
Arī svētku galda klāšanu viņa iesaka izvērst par visu ciemiņu kopīgiem svētkiem, tā vietā, lai noveltu visu uz vienas nabaga namamātes pleciem. "Vienmēr iesaistu darbos visus ciemiņus, arī bērnus un radu bērnus, kuri palīdz ar prieku.
Darbus virtuvē vajag mācēt organizēt tā, lai tie nevis uzdzītu riebumu, bet gan darbošanās būtu prieka pilna. Tas attiecas uz visiem darbiem - visā jāmēģina atrast kādu baudu. Nevajag uz svētkiem darīt lietas, kas pašam sagādā riebumu," neiespringt aicina Sipeniece. Viņa gan spriež, ka svētku priekšvakarā mainīt visus savus ieradumus cilvēkiem var būt grūti.
Taču katrs var palēnām mainīt attieksmi un dzīvesveidu, mēģinot izvairīties no lietām, kas sagādā riebumu, piemēram, pirmssvētku veikalu ķemmēšanas, mēģinot atrast alternatīvas, kas pašam sagādā baudu.
"Jāizvairās no svētku svinēšanas kopā ar ļaudīm, kas pašam nav interesanti un kuriem ir ļoti svarīgi, ko tu viņiem dāvini. Ikdienā ir tik daudz lietu, kas sagādā stresu, no svētkiem taču jāgūst bauda," uzskata Sipeniece.
