Košā Anita Intaite kļuvusi par gaisīgu blondīni  (5)

"Ārējā tēla izmaiņas man nav nekas īpašs, jo esmu daļiņa dabas, gluži kā koks, puķe vai kāds cits elements, dzīva būtne, kas jūt dabas ritmu. Rudenim atnākot, nomainās koku un zemes krāsojums, dzīvnieki uzaudzē biezāku vilnu. Tāpat vasarā saule staro un lido krāsaini taureņi, glāstot gaiši zilas debesis.

Es vienmēr klausos savās iekšējās sajūtās un ritmos. Pilnīgi visas manas darbības apvij pašreizējā noskaņa, kas ietver arī manu domu lidojumu. Es nekad nevarētu ilgstoši sev melot un būt kādā "modes kliedzienu" rāmī, ja mana iekšējā būtība gribētu lidot citā virzienā un nejustos brīva," DELFI Izklaidei par savām vizuālā tēla izmaiņām stāsta Intaite.

Meiteni reizēm izbrīna tas, cik lielu uzmanību cilvēki pievērš viņas matu krāsas izmaiņām, ko viņa pati uztver kā pašsaprotamu sīkumu. "Bet ja tas kādam ir svarīgi un to novērtē, man nav nekādu iebildumu! Tas man šķiet jauki, ja kāds ejot pa ielu pasaka ko pozitīvu. Kaut vairāk būtu tādu cilvēku, kas nebaidītos labu dot un uzlabot omu svešam garāmgājējam," par komplimentiem priecīga māksliniece.

Anitas dzīvē šis rudens ir gaisīgs un radošs, kas atspoguļojas ne tikai viņas jaunajā imidžā, bet arī muzikālajā daiļradē. Viņa nupat ierakstījusi savu versiju par Bjorkas dziesmu Unravel. "Šī ir viena no manām mīļākajām dziesmām, kas man ir kā iedvesma un atgādinājums ticēt, ka apstākļi un šķēršļi nav nekas nepārspējams, ka attiecības, draudzība un viss, kas mums ir svarīgs, ir jākopj un jānovērtē.

Es ticu, ka īsta draudzība un mīlestība pret jebko var pārvarēt šķēršļus un apstākļus, lai vai kādi tie būtu. Diemžēl cilvēki ikdienā to nepatur prātā un nenovērtē to, kas dots. Novērtē tikai tad, kad ir zaudējuši un kad ir par vēlu. Es to dāvinu klausītājiem šajā rudenī - lai nesalst," par jauno dziesmu stāsta Anita.