Trešdienas, 3. septembra, vakarā Latvijas Televīzijas skatītāju vērtējumam tika nodots jaunākais projekts – iepazīšanās šovs Kāpēc esmu viens?, un par godu raidījuma startam klubā Sapņi un kokteiļi notika draudzīgs burziņš, kurā piedalījās gan šova dalībnieki, gan veidotāji un viņu atbalstītāji.
Kā vēsta raidījuma veidotāji, plānoti desmit raidījumi, kuros galveno varoņu lomā iejutīsies divi savstarpēji nepazīstami, veiksmīgi trīsdesmitgadnieki. Vīrietis un sieviete iejutīsies otra dzīvē, lai noskaidrotu, kāpēc dalībniekam nav izdevies atrast otru pusīti.
Katra sērija būs stāsts par vienu puisi un vienu meiteni, kuri uz trīs dienām "apmainīsies" ar savām dzīvēm. Puisis dosies dzīvot meitenes dzīvoklī, tiksies ar viņas draudzenēm, kolēģiem, vecākiem un pat bijušajiem draugiem, lai rastu atbildi uz jautājumu, kādēļ tik skaista, gudra un jauka meitene nevar atrast savu īsto un vienīgo, kāpēc viņa ir viena.
Vienlaicīgi atbildi uz to pašu jautājumu puiša dzīvoklī, ģimenē un draugu pulkā meklēs arī meitene. Viņi abi pirmo reizi satiksies tikai pēc trīs dienām un viens otram mēģinās atbildēt, ko šajā laikā noskaidrojuši.
Pirmajā raidījumā puiša Artūra dzīvē iejutās jauna un talantīga arhitekte Aija, kas brīvajā laikā nodarbojas ar kaitošanu un bauda dzīvi draugu pulkā. Viņas dzīvi savukārt pētīja salsas dejotājs un telekomunikāciju pārdevējs Artūrs.
Kā pēc dalības raidījumā atzina abi dalībnieki, tā bija neatkārtojama pieredze un piedzīvojums, kas atklāja daudz jauna un interesanta gan viņu pašu, gan otra cilvēka dzīvē.
Projekts Kāpēc esmu viens? Lielbritānijā radies pēc kāda socioloģiska pētījuma, kas parādījis interesantu tendenci rietumu sabiedrībā - arvien vairāk veiksmīgu, nobriedušu un finansiāli patstāvīgu cilvēku izvēlas dzīvot vieni. Tā ir satraucoša tendence, ja uz to paraugās no valsts viedokļa, jo netiek veidotas ģimenes, nedzimst bērni.
Šis projekts, kā uzsver TV šova veidotāji, protams, nepretendē uz socioloģiska pētījuma statusu, taču parāda, ka šāda tendence ir arī Latvijā un ir vērts noskaidrot iemeslus.
