Un tomēr viņai ir 17 "Oskara" nominācijas - tas ir vairāk nekā jebkuram citam aktierim kino vēsturē. Šogad Stīpa saņēma savu trešo "Oskara" statueti - Kinoakadēmija to viņai piešķīra par darbu filmā Dzelzs lēdija (The Iron Lady), kurā viņai atveidoja Lielbritānijas premjerministri Margaretu Tečeri.

Žurnāla Корреспондент reportieri Strīpu Ņujorkā intervējuši gandrīz uzreiz pēc prestižās balvas saņemšanas, un, kā atklājies, aktrise nemaz nav vēlējusies iegūt šo balvu.

Saņemot "Oskaru", jūs teicāt, ka apzināties, cik ļoti visiem ir apnicis tas "strīpisms"...

Nujā, es patiešām cerēju, ka šoreiz izvēlēsies kādu citu. Esmu gatava vietu atdot jaunajiem talantiem. Saprotiet - es nedzenos pēc balvām, jo visu, ko dzīvē esmu vēlējusies, es jau esmu sasniegusi.

Bet rekords tomēr vēl nav pārspēts!

Vai tad tiešām kādām ir vēl vairāk "Oskari" nekā man?

Jā, nelaiķei Ketrīnai Hepbernai - viņai bija četri.

Tu paskaties! Es nezināju. Nē, jums jāsaprot: es taču domāju, ka viss - esmu veca un nevienam nevajadzīga. Bet viņi man atkal "Oskaru" iedod.

Lai gan nevar noliegt, ka ik reizi, kad no skatuves nosauc tavu vārdu, tas ir ārkārtīgi patīkami. Man pēc pieraduma zūd telpas izjūta, apkārt viss šķiet balsts gluži kā miglā. Un atkal jūtos kā maza meitenīte.

Es vispār nesaprotu, kā mūs - "Oskaram" nominētos aktierus - salīdzināt? Šogad divas pretendentes bija senas manas draudzenes, bet divas vēl nebija dzimušas, kad mani pirmo reizi uzaicināja uz ceremoniju. Tas viss ir ļoti dīvaini.

Bet kā bija pirmajā reizē? Vai sajūtas ir atšķirīgas?

Gan toreiz, gan tagad es biju neprātīgi laimīgi. Atšķirība ir pavisam citā aspektā: toreiz, 1980. gadā, mans vīrs sēdēja blakus Betai Deivisai, man blakus sēdēja Gregorijs Peks, blakus bārā dzēra Džons Veins, bet man priekšā sēdēja Bērts Lankasters. (Visi četri nu jau miruši leģendāri Holivudas aktieri. - Red. piez.) Viņam bija tik milzīga galva, ka es neredzēju, kas notiek uz skatuves. Njā, tik sen tas bija...