Vai ir kāda pilsēta, kurā dzīvo tikai idioti?
ASV Oregonas štatā atrodas pamesta pilsēta (ghost city), kas saucas Idiotvilla, un pat tai garām tekošā upīte tiek dēvēta par Idiotu upīti.
Savu nosaukumu pilsēta ieguva šādi: pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados šajā vietā, kurai vēl nebija nekāda nosaukuma, atradās mežstrādnieku nometne. Taču tā atradās tik tālu no visiem pārējiem apdzīvotajiem punktiem, ka štata iedzīvotāji teica, ka tādā vietā apmesties var tikai un vienīgi idioti.
Gan pamestās pilsētas, gan upes nosaukums oficiāli ir iekļauts ASV toponīmu sarakstā.
Kāpēc vardes mirkšķina acis tieši ēšanas laikā?
Vardes nespēj vienlaikus sakošļāt barību un rīšanas laikā izmantot mēli. Tā vietā viņas ar īpašu muskuļu palīdzību ievelk acis uz iekšu un tādā veidā ēdienu iebīda barības vadā. Tieši šī iemesla dēļ vardes maltītes laikā arī mirkšķina acis.
Kāpēc dažām valstīm ir pilnīgi vienāds karogs?
Lai cik tas dīvaini nebūtu, Indonēzijas un Monako karogi ir pilnīgi identiski: augšā sarkana krāsa, apakšā - balta. Kad 1945. gadā Indonēzija ieguva neatkarību, Monako valdība bija satraukta un iesniedza oficiālu protestu.
Taču indonēzieši pierādīja, ka viņi sarkanbaltais karogs ir senāks, tāpēc Monako savu protestu atsauca.
Starp citu, arī Vācijas reģiona Heses un Holandes pilsētas Kerkrādes karogi ir tieši tādās pašās krāsās, bet apgrieztā veidā (augšā balts, apakšā sarkans) ir Vācijas rajona Tīringenes un Polijas karogi.
Kāpēc Bādenbādenes nosaukumā divreiz atkārtojas viens vārds?
Bādenes vārds pilsētu nosaukumos sastopams visai bieži, un parasti šo pilsētu tuvumā atrodas minerālūdens avoti. Bādene ir Šveicē, Bādene ir Austrijā, un arī pazīstamo Vācijas pilsētu Bādenbādeni līdz XVIII gadsimta beigām sauca vienkārši pār Bādeni.
Kad tajā tika uzbūvēts slavenais balneoloģijas kūrorts, pilsētu sāka saukt par Baden in Baden - Bādene, kas atrodas Bādenes apgabalā. Laika gaitā in pazuda, un kopš 1931. gada pilsētu oficiāli sauc par Bādenbādeni.
Kāds ir stulbākais veids, kā tikt vaļā no sievas?
Leģenda vēsta, ka 1307. gadā šveiciešu nacionālais varonis Vilhelms Tells pēc imperatora vietvalža Geslera pavēles no sava dēla galvas ar loku (vai arbaletu) nošāva ābolu.
Šo triku kādā ballītē Mehiko 1951. gada 6. septembrī mēģināja atkārtot slavenais amerikāņu rakstnieks, dzērājs un narkomāns Viljams Berouzs, grāmatu "Naked Lunch", The Nova Trilogy", "The Wild Boys" autors.
Pēc vairākiem izdzertiem kokteiļiem viņam ienāca prātā Vilhelma Tella triku atkārtot, tāpēc Berouzs uz savas sievas Džoannas galvas nolika glāzīti un izšāva.
Neraugoties uz to, ka Berouzam bija trāpīga šāvēja slava, šoreiz viņš kļūdījās un iešāva sievai sejā. Meksikas cietumā Berouzs pavadīja 13 dienas, jo viņa brālis bija piekukuļojis vietējos juristus un tiesnešus. Rezultātā viss tika norakstīts uz netīšu slepkavību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
