Tā pati Biruta Ozoliņa, kura pirms septiņiem gadiem albumā 'Bolta eimu' duetā ar kokli demonstrēja savu mīlestību pret Latgales novada tautasdziesmām, atgriezusies ar šīm pašām latgaļu tautas melodijām, taču nu jau gluži citā veidolā, kas pamatoti paģērējis uz albuma vāka atsauci gan uz pasaules mūziku, gan uz etno un free-džezu.
Iespējams, ka turpināt eksperimentus šajā mūzikas lauciņā veicinājuši arī 2002.gada 'Sirdsgrieži', ko daudzi uzskata par ierakstu izdevniecības 'Upe' tautas mūzikas sērijas labāko albumu. Lai kā arī nebūtu, tieši Birutas Ozoliņas šībrīža muzikālās aktivitātes un mākslinieces 2003.gadā dibinātā un virsvadītā apvienība 'Patina' liek secināt, ka vēl pirms nieka pāris gadiem par teju vai "izmirušu" uzskatītā džeza mūzika Latvijā svaiguma, novitāšu un aktualitātes ziņā ir nepārprotami pārtrumpojusi krietni iesūnojušo populārās un rokmūzikas scēnu.

Ja pirms kāda laika jūsmoju par pašmāju populārākās tautas mūzikas apvienības "Iļģi" izaugšanu līdz pasaules (world) mūzikas līmenim, ko grupa demonstrē savā jaunākajā albumā 'Ne uz vienu dienu', tad apvienības 'Patina' paštitulētais albums liek izdarīt līdzīgus secinājumus, taču nu jau džeza un pasaules mūzikas kontekstā. Savā starpā mijot gan Birutas Ozoliņas izteikti tautiskā manierē izpildītās latgaļu tautasdziesmas, gan lieliski izraudzīta grupas 'Patina' mūziķu sastāva profesionālo varēšanu, plates 11 kompozīciju klausīšanās laikā pārmaiņus prātā iešaujas gan tie paši "Iļģi" un latviešu tautas mūzika kopumā ('Zīdi zīdi', 'Ūgu bolss') gan Skandināvijas džeza mūzikas nesajaucamais skanējums ('Rūtū', 'Rudiņs bolss'). Šeit jāuzteic bundzinieka Tāļa Gžibovska askētiskā spēles maniere. Jāpiebilst arī, ka 'Patina' debijas ierakstā aizraujošas epizodes atradīs ne tikai lieli, bet jo īpaši mazi – albumā atrodamā sāga 'Dzeivuoju pi kundzeņa', galvenokārt, pateicoties Birutas Ozoliņas atraktīvajam dziedājumam, būtu pelnījusi titulu "pēdējo gadu aizraujošākā dziesma bērniem".

Šai "lavierēšanai pa vidu" ir arī attaisnojums – lielākā daļa plates tapusi jau pirms diviem gadiem, kas spēcīgi jūtams dažu skaņdarbu pārspīlēti sterilajā, varētu pat teikt sintētiskajā un nedzīvajā skanējumā, kas, manuprāt, nekādi neiet kopā ar tautas mūzikas un free-jazz "priekšrakstiem". Tāpat pamanāms ir fakts, ka daļai dziesmu albumā saksofona partijas iespēlējis Raivo Stašāns, taču tajos četros skaņdarbos, kas neilgi pirms diska izdošanas ir tikuši būtībā pārrakstīti no jauna, saksofona un klarnetes spēli gluži citādā manierē demonstrē Indriķis Veitners. Protams, ka katram mūziķim savs "piegājiens" un ja viens piedāvā raupjāku, populārās un rokmūzikas scēnai atbilstošāku skanējumu, tad otra mēģinājumi 'Patina' skanējumu aizvilināt tālāk džeza mūzikas stilistikā ir, maigi izsakoties, uzkrītoši. Absolūti negribētos secināt, ka "pirmie kucēni jāslīcina", taču (un tas attiecas uz albumu kopumā, nevis individuāliem mūziķu sniegumiem) nedaudz vairāk brīvdomības diska tapšanas gaitā nebūtu nācis par skādi – daudzviet traucē "taisnās" solopartijas, tāpat būtu interesanti uzzināt, kas notiktu, ja 'Patina' šībrīža biklajam skanējumam "piešpricētu" kādu devu, piemēram, "Afro Celt Sound System" bezkaunības un stilu un žanru robežu neievērošanas talantu. Par to, cerams, varēs pārliecināties apvienības nākamajos ierakstos.

Vērtējums:

Ielādē:

'Zīdi zīdi ';
'Dzeivuoju pi kundzeņa ';
'Rudiņs bolss ';

Paldies mūzikas ierakstu veikaliem

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!