Foto: Publicitātes foto
No. 30. oktobra līdz 9. novembrim Rīgā, Liepājā un Ventspilī norisināsies tradicionālais teātra festivāls "Zelta maska Latvijā", kura ietvaros varēs noskatīties labākos Krievijas teātru aizvadītās sezonas iestudējumus.

Kopumā festivāla ietvaros tiks parādītās astoņas izrādes, iepriecinot gan pieredzējušus teātra mīļus, gan pašus mazākos skatītājus.

Biļetes uz festivāla izrādēm nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs un www.bilesuparadize.lv un izrāžu norises vietās.

O. Tabakova vadītais Maskavas teātris 'Vecākais dēls'

O. Tabakova vadītais Maskavas teātris uz Latviju ved Aleksandra Vampilova lugas "Vecākais dēls" iestudējumu. Izrādi varēs noskatīties 30. oktobrī, plkst.19.00 Liepājas teātrī, kā arī 1. un 2. novembrī 19.00 Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.

Režisors: Kostantīns Bogomolovs
Māksliniece: Larisa Lomakina
Gaismu mākslinieks: Andrejs Izotovs
Galvenajās lomās: Jurijs Čursins, Sergejs Sosnovskis, Jana Sekste u.c.


Nominācija 2010. gada prēmijai "Zelta Maska" kategorijā "Labākā mazformāta dramatiskā izrāde", "Labākais režisora darbs", "Labākā vīrieša loma" (Sergejs Sosnovskis, Jurijs Čursins).

"Vecākais dēls" ir viena no slavenākajām Vampilova lugām, kā teātra un televīzijas uzvedumi daudziem ir zināmi. Režisors Konstantīns Bogomolovs pazīstamajā sižetā ienesis jaunu un mūsdienīgu jēgu. Viņš lugu uzvedis bez sentimenta, un melodramatiskas komēdijas vietā viņam izdevies skarbs un patiess stāsts par vienaldzību un vientulību.

Māksliniece Larisa Lomakina uz skatuves ietipinājusi daudzdzīvokļu sadzīves šķērsgriezumu – virtuvi, parādes durvis, kāpņu posmu, pagalmu – sešdesmito gadu pasauli līdz sīkumiem un ticamām detaļām. Tieši šajā padomju sadzīvē un padomju skaņu fonā gluži kā sūtnis no mūsdienām nonāk trakai avantūrai sekojošais jaunais dīkdienis Busigins. Viņa tikšanās ar pavecu muzikantu neveiksminieku Sarafanovu ir galvenais izrādes asums. Viltus pašpasludinātajam "dēlam" kļūstot par garīgi radniecisku cilvēku, atklājas visu cilvēcisko tikšanos dziļākā jēga.

O. Tabakova vadītais Maskavas teātris 'Vilki un avis'

O. Tabakova vadītais Maskavas teātris Latvijas skatītājiem piedāvās arī Aleksandra Ostrovska lugas "Vilki un avis" iestudējumu. To varēs noskatīties Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, 3. novembrī, plkst. 19.00.

Režisors: Konstantīns Bogomolovs
Māksliniece: Larisa Lomakina
Gaismu mākslinieks: Andrejs Izotovs
Horeogrāfs: Oļegs Gluškovs
Galvenajās lomās: Roza Hajruļina, Dmitrijs Kuļičkovs, Pāvels Iļjins, Jana Sekste u.c.


"Neviens Krievijā par naudu nav rakstījis tiks pārliecinoši kā Aleksandrs Ostrovskis. Viņš savas lugas sacerēja XIX gadsimta beigās, kad Krievijā attīstījās kapitālisms. Kā ikviens jauns kapitālisms, arī krievu variants bija vairāk līdzīgs barības ķēdei dabā, kur vilki sajūt ēsmu simtiem kilometru attālumā, bet avis atdodas tām plēsoņām, kas tās apēdīs ar avīm lielāko izdevīgumu. Lugas centrā atrodas jaunā atraitne Kupavina, kurai vīrs atstājis pieklājīgu bagātību. Izputējusī muižas īpašniece Murzavecka mēģina izprecināt atraitnei savu nodzērušos krustdēlu. Viņa liek lietā dokumentu viltošanu, šantāžu un uzvedas kā īsta vilcene. Bet arī Murzavecka kļūst par avi, kad uz skatuves parādās jauna seja – kapitālists Berkutovs, kas ir auksts un cietsirdīgs aprēķinātājs.

Režisors Konstantīns Bogomolovs centies ar Ostrovski paskaidrot mūsdienu Krieviju. Režisora mērķī nonākusi sabiedrība, vara, cilvēciskās kaislības un netikumi." raksta žurnāls "Afiša".

J. Vahtangova teātris 'Vējš papelēs'

Maskavas J. Vahtangova teātris festivālā "Zelta maska Latvijā" izrādīs Žeralda Sibleirasa lugas "Vējš papelēs" iestudējumu. Izrādi varēs nokatīties Rīgā, Dailes teātrī, 31. oktobrī plkst.19:00.

Režisors: Rims Tumins
Scenogrāfija un kostīmi: Adoms Jacovskis
Mūzika: Fausts Latens
Tulkojums: Irina Mjagkova
Galvenajās lomās: Vladimirs Vdovičenkovs, Maksims Suhanovs, Vladimirs Simonovs


"Žeralda Sibleirasa lugas nosaukumā iekļautās papeles ir redzamas no pansionāta jeb, vienkāršāk izsakoties, veco ļaužu nama terases. Šajā bēdīgajā iestādē ir vēl viena terase, kur pulcējas pārējie nama iemītnieki, bet šī terase, uz kuras notiek lugas darbība, "pieder" tikai trim no viņiem - Gustavam, Fernanam un Renē. Katru dienu vecīši izlien uz savas terases, apspriež ziņas, strīdas ne par ko, atceras pagātni, pļāpā, joko viens par otru un vēro apkārtni. Galu galā vējš papelēs viņos rada domu par bēgšanu no pansionāta. Nav nepieciešams paskaidrot, ka šiem sapņiem nav lemts piepildīties, jo patiesībā Sibleirasa personāžu dzīvē nekas vairāk par nāvi vairs nevar notikt," par iestudējumu raksta laikraksts "Kommersant".

Permas teātris 'У Моста' 'Klibas no Inišmānas salas'

Permas teātris "У Моста" festivālā piedāvās Mārtina Makdonaha lugas "Klibais no Inišmānas salas" iestudējumu. Izrādi varēs noskatīties Ventspils teātra namā "Jūras vārti", 4. novembrī, plkst.19:00.

Režisors: Sergejs Fedotovs
Galvenajā lomā: Ivans Maļeņkihs

2010. gada festivāla "Zelta Maska" žūrijas īpašā prēmija. Nominācija prēmijai "Zelta Maska" kategorijā "Labākā mazformāta dramatiskā izrāde", "Labākais režisora darbs", "Labākā vīrieša loma".

Visi Makdonaha varoņi - šie kolorītie briesmoņi un dīvaiņi, kas viens otru aizvaino un kaitina - pēkšņi pārsteidz ar negaidītu labsirdību un pašaizliedzību.

Šeit var piekaut, bet bez ļaunuma, sakaitināt līdz nāvei, bet bez jebkādas ļaunprātības. Šeit prot mīlēt, bet žēlot vēl nav iemācījušies. Bet izrādes daudzslāņainajā aizvainojumu, nesapratnes un kompleksu "pakā" teātra "У Моста" aktieri pašaizliedzīgi ataino tieši mīlestību," raksta laikraksts "Permskije novosti".

Marinas Golubas radošais vakars

Teātra festivāla "Zelta maska Latvijā" ietvaros Rīgā, Maskavas namā 5. novembrī plkst. 19.00 notiks aktrises Marinas Golubas radošais vakars.

1979. gadā beigusi Maskavas Dailes akadēmiskā teātra skolu. Strādājusi "Moskoncert", Arkādija Raikina miniatūras teātrī, Maskavas teātrī "Šalom". No 2003. gada A. Čehova Maskavas Dailes teātrī. Lomas: Sieviete – P. Kohouta "Nulle", Klostera priekšniece - A. Kureičika "Pjemontas zvērs", Māte – "Tēlojot upuri", vairākas lomas V. un O. Presņakovu izrādē "Terorisms", Selija Pīčema – B. Brehta "Trīsgrašu opera", Dorina – Ž.-B. Moljēra "Tartifs", Ģertrūde – V. Šekspīra "Hamlets", Vasa – M. Gorkija "Vasa Žeļeznova". Kā arī piedalījusies izrādēs: "Dzeguze" Estrādes teātrī, A. Puškina "Boriss Godunovs" Starptautiskajā Teātru savienību konfederācijā. Krievijas Federācijas nopelniem bagātā māksliniece.

A. Čehova Maskavas Dailes teātris 'Vasa Žeļeznova'

A. Čehova Maskavas Dailes teātris uz Rīgu ved iestudējumu "Vasa Žeļeznova" - traģikomēdiju divos cēlienos pēc Maksima Gorkija lugas motīviem. Izrādi varēs noskatīties Dailes teātrī, 6. novembrī, plkst.19:00.

Režisors: Ļevs Erenburgs
Mākslinieks: Valērijs Polunovskis
Kostīmu māksliniece: Vera Kuricina
Gaismu mākslinieks: Damirs Ismagilovs
Mūzika: Studija "SounDrama"
Horeogrāfija: Leonīds Timcuņiks
Galvenajās lomās: Marina Goluba, Sergejs Koļesņikovs, Leonīds Timcuņiks, Olga Krasjko u.c.

Nominācija 2011. gada prēmijai "Zelta Maska" kategorijā "Labākā lielformāta dramatiskā izrāde", "Labākais režisora darbs", "Labākais mākslinieka darbs", "Labākā sieviešu loma" (Marina Goluba).

"Ļevu Erenburgu īpaši neinteresē tēma "Kapitālisma attīstība Krievijā". Taču pati Krievija interesē pat ļoti, pareizāk sakot, krievu ģimene, vietējie raksturi un noteikts dzīvesveids – izlaidīgs, grēcīgs un neprātīgs. Žeļeznovu-Hrapovu ģimene Gorkija lugā deģenerējas un izmirst, raustoties pēdējās konvulsijās.

Marinas Golubas atveidotā Vasa Železnova izdevusies patiesi daudzpusīga - te viņa ir rosīga un runīga dāma, te no pārmērīgās nastas nāvīgi nogurusi sieviete, un te dzelžaina mājas pārvaldniece. Viņai nākas būt dažādai, bet neizdodas būt laimīgai," raksta laikraksts "Kommersant".


Krievijas Akadēmiskais jauniešu teātris 'Kaķis, kurš staigāja, kur pašam patīk'

Mazajiem skatītājiem "Zelta Maska Latvijā" piedāvās Krievijas Akadēmiskais jauniešu teātra projektā "Jaunie režisori – bērniem" tapušo izrādi "Kaķis, kurš staigāja, kur pašam patīk", pēc Radjarda Kiplinga populārā stāsta ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Izrādi varēs noskatīties 5. novembrī plkst.13.00 un 16.00 Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī un 6. novembrī plkst.15.00 un 18.00 Liepājas teātrī.

Režisors: Sigrida Strems Reibo
Scenogrāfija un kostīmi: Marija Utrobina
Gaismu mākslinieks: Jevgeņijs Vinogradovs
Horeogrāfija: Oļegs Gluškovs
Komponists: Aleksandrs Manockovs
Lomās: Anna Kovaļova, Aleksejs Mišakovs u.c.


2011. gada festivāla "Zelta Maska" žūrijas īpašā prēmija. Nominācija prēmijai "Zelta Maska" kategorijā "Labākā mazformāta dramatiskā izrāde".

"Šeit atslēgas vārds ir spēle, uz ko izrādē balstās viss. Un vēl uz iztēli. Tā bērniem ir labi attīstīta un arī dažiem pieaugušajiem, kas nav aizmirsuši bērnību. Jebkurā gadījumā jaunie mākslinieki labi atceras, kā burtiski ne no kā var pēkšņi rasties īsts mežs, būdiņa, savvaļas un pēc tam arī dresēts zirgs, govs, suns vai kaķis. Kāds no gudrajiem ir sacījis, ka teātris rodas tur, kur ir mākslinieks un paklājiņš. Šis "Kaķis" ir tieši tāds gadījums, tajā ir no atgriezumiem sašūta sega un radītāju talants. Un nekas vairāk arī nav vajadzīgs, lai bērni, kas pirmo reizi mūžā atnākuši uz teātri, saprastu, kāds tas ir skaists un aizraujošs," raksta žurnāls "Itogi".

Krievijas Akadēmiskais jauniešu teātris 'Neizšķirts ilgs tikai mirkli'

Festivāla izskaņā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī 8. un 9. novembrī varēs noskatīties Krievijas Akadēmiskais jauniešu teātra iestudējumu 'Neizšķirts ilgs tikai mirkli', kas tapis pēc Ichoka Mera romāna.

Inscenējums un režija: Mindaugs Karbauskis
Māksliniece: Anna Fedorova
Kostīmu māksliniece: Nataļja Voinova
Galvenajās lomās: Iļja Isajevs, Dmitrijs Krivoščapovs, Darja Semenova, Nellija Uvarova, Aleksandrs Grišins u.c.


Nominācija 2011. gada prēmijai "Zelta Maska" kategorijā "Labākā mazformāta dramatiskā izrāde", "Labākais režisora darbs", "Labākā vīrieša loma" (Iļja Isajevs).

Šī izrāde ir pirms vairāk nekā 40 gadiem Padomju Savienībā iznākuša romāna uzvedums. Tā autors ir Ichoks Mers, kurš agrāk dzīvoja Lietuvā, bet tagad Izraēlā. "Neizšķirts" ir romāns par ebreju dzīvi un nāvi geto Otrā pasaules kara laikā un par šaha spēli. Visa izrāde līdzinās šaha partijai - tai pašai, kuru geto komandants Šogers piedāvā izspēlēt Ābrama Lipmana dēlam Isaakam. Jaunā ebreja uzvara nozīmēs viņa nāvi, zaudējums - viņa dzīvību, bet vienlaikus deportēšanai nolemto geto bērnu ciešanas. Geto iemītniekus glābt (pareizāk sakot, atlikt nāvi) var tikai neizšķirts. Mindauga Karbauska izrāde ir sausa un apzināti bezkaislīga: tajā nav ne pilītes asiņu vai asaru, nekādu kliedzienu, neviena ciešanu pilna žesta. Ne tāpēc, ka tām nebūtu vietas geto, bet gan tādēļ, ka tām nav vietas dzīvē, kas, kā rāda Karabauskis, pati ir geto – neizbēgama cilvēka pamešana pasaulē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!