'Rīgas Ritmi' - pavasara koncertu sērijas programma

Šī gada "Rīgas Ritmi" jaunumā - kinokoncertos  - tiks izrādītas laikmetīgās Latvijas un pasaules mēmās īsfilmas, ko muzikāli ar oriģinālām improvizācijām pavadīs latviešu mūziķi.

27. aprīlī, pulksten 19, Rīgas Kongresu namā festivāls "Rīgas Ritmi" piedāvā iespēju ieklausīties alta saksofonista Rudreša Mahanthappa (Rudresh Mahanthappa) jaunākajā projektā "Samdhi".

Rudrešs ir viens no novatoriskākajiem mūsdienu džeza komponistiem un izpildītājiem. Viņš sapludina Indijas senču mūzikas kultūru un džezu ar neskaitāmām citām ietekmēm, tā izveidojot revolucionāru skatījumu uz mūsdienu mūziku. Amerikā dzīvojošais indiešu izcelsmes mākslinieks džeza pasaulei ir pievienojis savu senču tradicionālās jeb karnātiskās* mūzikas skanējumu. Komponējot skaņdarbus, Rudrešs izmanto indiešu mūzikai raksturīgo hipnotisko ritmu un rāgas – skaņkārtas, kas Indijas mūzikā ir 72, bet rietumu mūzikas pasaulē 24. Viņa oriģināldarbi ir kā savdabīgs tilts, kas savieno Rietumu pasaules džezu ar dienvidindiešu mūzikai raksturīgām tradīcijām.

Komponista aizraušanās ar Indijas tradicionālās mūzikas piesaisti džezam sākās jau studiju laikā. Pēc iegūtā maģistra grāda džeza kompozīcijā Čikāgas DePaul universitātē, mūziķis iedvesmas meklējumos devās uz Indiju. Tur viņam izdevās veiksmīgi saspēlēties ar vienu no profesionālākajiem karnātiskās saksofona spēles meistariem Kadri Gopalnath. Viņu sadarbības rezultātā tika ierakstīts albums Kinsmen (2008), kas ir spožs paraugs šo dažādo stilistiku apvienojumam. Vairāki prestiži izdevumi, tostarp "The New York Times", "Boston Globe", "JazzTimes", šo ierakstus nominēja par gada Top Jazz albumu.

Rīgā mākslinieks viesosies sava jaunākā albuma Samdhi (2011) pasaules turnejā, kurā komponists pievērsies Indijas kultūras mantojuma atainošanai daudz modernākā džeza versijā, pievienojot arī elektriskās un basģitāras skaņas. Viņa sniegumu šai albumā žurnāla DownBeat mūzikas kritiķi novērtējuši ar uzvaru nominācijā "Labākais alta saksofonists 2011". Žurnāla redakcija šo uzvaru komentēja šādi: "Esam kļuvuši par aculieciniekiem tam, kā viņš no daudzsološas zvaigznes ir kļuvis par vienu no mūsdienu nozīmīgākajiem māksliniekiem." Šī nav pirmā reize, kad Rudrešs guvis uzvaru Downbeat rīkotajās aptaujās. 2009. gada nominācijās mūziķis uzvarēja divās kategorijās: "Labākais jaunais džeza talants" un "Labākais jaunais alta saksofonists".

Mākslinieks Rīgā uzstāsies kopā ar elektro-akustisko kvartetu, kurā piedalās starptautisku atzinību guvuši pasaules līmeņa mūziķi: ģitārists Deivids Džilmors (David Gilmore), basģitārists Ričs Brauns (Rich Brown) un bundzinieks Džīns Leiks (Gene Lake).

"Mahanthappa rada mūziku, kas ir tehniski nevainojama, muzikāli pārliecinoša, harmoniski drosmīga un ekspresīva. Viņš klausītājus ieved fascinējošā austrumu vidē, kas mūsdienu džezā ir nedzirdēts un neierasts paņēmiens." vēstīja "Chicago Tribune".

* Karnātiskā mūzika (Carnatic music) ir attīstījusies no seno hinduistu tradīcijām un ir viens no diviem populārākajiem rituālmūzikas stiliem Indijā. Tā tiek uzskatīta par vienu no senākajām un sarežģītākajām mūzikas veidošanas sistēmām pasaulē. Karnātiskās mūzikas pamatu veido rāgas (melodija) un tālas (ritms). Kopumā pastāv septiņi ritmu cikli un 72 pamat rāgas, uz kuru bāzes tiek veidotas neskaitāmas melodiju un ritmu variācijas.

Biļetes iespējams iegādāties "Biļešu servisa" kasēs un internetā.

27. aprīlī, pulksten 21, Kongresu nama mazajā zālē būs iespēja noskatīties dejas īsfilmu programmu un vienlaikus ieklausīties turpat uz vietas improvizētajā latviešu džeza mūzikā.

Kinokoncertā muzicēs Latvijas spožākie džeza mūziķi – Intars Busulis, Viktors Ritovs, Gints Pabērzs un Andris Grunte. Šie džeza mūziķi jau vairākas gadus sadarbojas dažādos mūzikas projektos, kas balstīti džeza mūzikas izpētē un pilnveidošanā. Viņi noteikti dēvējami par vieniem no profesionālākajiem un spilgtākajiem Latvijas džeza mūzikas interpretiem.

Uz ekrāna šajā Kinokoncertā tiks rādīta dejas īsfilmu programma. Tajā iekļautas sešas ārzemju īsfilmas, kurās cilvēciskās emocijas un attiecības tiek izdejotas mūsdienu modernās horeogrāfijas priekšnesumos: Lielbritānijas režisores Gillian Lacey īsfilma par krievu baleta zvaigznes atpūtu pludmalē, Austrālijas horeogrāfes un režisores Sue Healey deju filma par laika meklējumiem Tokijā.

Kinokoncertu laikā izspēlētās oriģinālās kompozīcijas tiks ierakstītas un piedāvātas filmu autoriem kā alternatīva jau esošajiem filmu skaņu celiņiem. Šis Latvijā ir vēl nebijis projekts, kura laikā mūziķiem ir iespēja radīt pilnīgi jaunu mākslas darbu un skatītājiem ir iespēja piedalīties šajā jaunradē.

Mūsdienu bezdialogu kino ir ne tikai atsauce uz pagājušā gadsimta sākuma mēmo kino. Mainījusies sabiedrības uztvere, temps, prasības – kas agrāk tika atklāts, šodien tiek slēpts mākslas simbolos un atsaucēs. Tas ir ne vien izklaidējošs, bet arī atbilstošs sabiedrības uztverei, uzrunājot auditoriju dažādos veidos un uztveres līmeņos.

Kinokoncerti paredzēti ne tikai kino gardēžiem, bet arī inteliģentās mūzikas cienītājiem. Kinokoncerti ir mūzikas festivāla "Rīgas Ritmi" un producentu grupas "2Annas" jaunais kopprojekts.

Biļetes pieejamas "Biļešu servisa" kasēs un internetā.

Losandželosā notikušajā "Grammy" balvas pasniegšanas ceremonijā amerikāņu kontrabasists Kristians Makbraids (Christian McBride) pirmo reizi "Grammy" balvu saņēma kā ansambļa līderis - albums "The Good Feeling" uzvarēja kategorijā "Best Large Jazz Ensemble Album".

Makbraids Latvijā uzstāsies 26. aprīlī, Kongresu namā, kopā ar savu trio festivāla "Rīgas Ritmi" pavasara koncertu sērijas ietvaros.

Kā viens no ražīgākajiem mūsdienu mūziķiem, ar kura līdzdalību ierakstīti gandrīz jau 300 albumu, Makbraids līdz šim bija saņēmis trīs "Grammy" balvas, visas kā pavadošā sastāva mūziķis: 2010. gada nominācijā "Labākais džeza vokālais albums", 2009. un 2004. gada nominācijā "Labākais džeza instrumentālais albums".

Grammy balva (Grammy award) kopš 1959. gada tiek pasniegta par izciliem sasniegumiem mūzikas ierakstu industrijā ļoti dažādās mūzikas kategorijās. Šogad zelta gramofonus pasniedza 109 nominācijās. Katru gadu tās izvērtē un pasniedz ASV Nacionālā Ierakstu Mākslas un Zinātnes Akadēmija.

28. aprīlī, pulksten 19, Kongresu namā mūzikas festivāls "Rīgas Ritmi" piedāvā iespēju klātienē baudīt amerikāņu džeza un R&B dziedātājas Lizas Raitas (Lizz Wright) samtaino balsi.

Smalkā amerikāņu dziedātāja un komponiste Liza Raita jau kopš bērnības bija saistīta ar mūziku, aktīvi dziedot baznīcas gospeļkorī. Sākot dziedāt džeza un blūza dziesmas, dziedātāja secināja, ka tās nemaz tik ļoti neatšķiras no baznīcas gospeļu mūzikas, jo īpaši moderno gospeļu dziedāšanas manieres. Gadu gaitā Raita attīstījusi savu muzikālo personību – sirdī jūtot gospeļmūzikas ritmu, samtainā alta balss izdzied viskolorītākos mūzikas stilus.

Raitas jaunākais albums "Fellowship" prestižajā mūzikas žurnālā DownBeat uzvarēja kategorijā "Gada ierakstu 2011". Līdz šim dziedātājai ir iznākuši četri studijas ieraksti. Pirmajos trīs izdotajos albumos Liza Raita stilistiski pieturējās pie klasiskākām džeza, R&B un blūza formām, vietām ieskanoties arī popam un rokam raksturīgiem elementiem, taču jaunākajā albumā dziedātāja pievērsusies gospeļu mūzikai.

Viņas pieeja šim mūzikas žanram ir ļoti eklektiska, blakus klasiskām gospeļu dziesmām viņa interpretē arī Džimija Hendriksa, Bobija Mārlija un Ērika Kleptona dziesmas, kas nav izteikti reliģiozi skaņdarbi. Amerikāņu žurnāls "Slant Magazine" par šo albumu raksta: "Klausoties tik zināmo dziesmu variācijās, gribas apgalvot, ka Raita ir iespējams šīs paaudzes visapdāvinātākā interpretāciju meistare."

Pirmais albums "Salt" (2003) "Billboard" topā sasniedza otro vietu kategorijā "Labākais modernais džezs", bet otrais ieraksts "Dreaming Wide Awake" (2005) divus gadus pēc kārtas - 2005. un 2006. gadā - noturējās topa pirmajā vietā. Dziedātājas trešo albumu "The Orchard" (2008) "CBS News Sunday Morning" nodēvēja par "vienu no labākajiem gada ierakstiem."

Džeza un popmūzikas žanram dziedātāja sāka pievērsties 2000. gadā, kad pievienojās vokālajam kvartetam "In the Spirit". Drīz vien kvartetu sāka dēvēt par labāko Atlantas džeza grupu. Tas motivēja jauno dziedātāju meklēt iespējas uzsākt solo karjeru un jau 2002. gadā dziedātāja parakstīja līgumu ar pazīstamo ierakstu kompāniju "Verve Records".

Biļetes iespējams iegādāties "Biļešu servisa" kasēs un internetā www.bilesuserviss.lv.

Kinokoncerts, kurā muzicēs Štrausa stīgu kvartets, notiks 26.aprīlī, pulksten 21, Kongresu nama mazajā zālē tiks izrādītas gadsimta labākās Latvijas īsfilmas, ko muzikāli ar oriģinālām improvizācijām pavadīs Štrausa stīgu kvartets un akordeonists Kaspars Gulbis.

Štrausa stīgu kvarteta (Latvija) repertuārā ir gan klasisku, gan populāru skaņdarbu aranžējumi. Kvartets piedalījies starptautiskajā konkursā "Prāgas pavasaris", sadarbojies ar Čehijas, Lielbritānijas, Baltkrievijas un Itālijas vēstniecībām, uzstājies kopā ar dziedātājām Lindu Leen, Amber un citiem Latvijā populāriem mūziķiem.

Šajā Kinokoncertā tiks izrādīta Latvijas īsfilmu programma – poētiskā dokumentālā kino pamatlicēja Herca Franka divas bezdialogu īsfilmas: "Vecāks par 10 minūtēm" un "Augstā dziesma", Ulda Brauna divas īsfilmas: "Sākums" un "Strādnieks", kā arī pasaules 100 labāko īsfilmu topā ierindotā Ivara Kraulīša filma "Baltie zvani".

Kinokoncertu laikā izspēlētās oriģinālās kompozīcijas tiks ierakstītas un piedāvātas filmu autoriem kā alternatīva jau esošajiem filmu skaņu celiņiem. Šis Latvijā ir vēl nebijis projekts, kura laikā mūziķiem ir iespēja radīt pilnīgi jaunu mākslas darbu un skatītājiem ir iespēja piedalīties šajā jaunradē.

Mūsdienu bezdialogu kino ir ne tikai atsauce uz pagājušā gadsimta sākuma mēmo kino. Mainījusies sabiedrības uztvere, temps, prasības – kas agrāk tika atklāts, šodien tiek slēpts mākslas simbolos un atsaucēs. Tas ir ne vien izklaidējošs, bet arī atbilstošs sabiedrības uztverei, uzrunājot auditoriju dažādos veidos un uztveres līmeņos.

Kinokoncerti paredzēti ne tikai kino gardēžiem, bet arī inteliģentās mūzikas cienītājiem.

Biļetes pieejamas Biļešu servisa kasēs un internetā.