Aptuveni tonnu smagais un 11 metrus garais, ātrija stikla griestos iekārtais objekts sanākušajiem viesiem tika atklāts ar īpaši veidotu skaņas, gaismas un video performanci, kuru veidojusi režisore Leonarda Ķestere - Kļaviņa un mākslinieks Roberts Rubīns.
Mākslas darbu "Gondola" Dmitrijs Gutovs radījis īpaši Mākslas muzejam "Rīgas Birža" pēc mākslas zinātnieces Helēnas Demakovas uzaicinājuma. Tas ir jau otrais abu mākslas pasaules cilvēku kopdarbs Rīgā. 1995. gadā Dmitrijs Gutovs piedalījās Helēnas Demakovas kūrētajā projektā "Piemineklis" ("Monument") Rīgas pilsētas vidē ar mākslas darbu "Nemiers valda manā sirdī".
"Dmitrija Gutova "Gondola" turpina mākslinieka daiļrades centrālo tematisko līniju. Pusaudža gados Gutovs žurnālā "Inostrannaja ļiteratura" izlasīja scenāriju Mikelandželo Antonioni filmai "Zabriskie point", kurš viņu intelektuāli ietekmēja daudzas turpmākās desmitgades. Viena no filmas noslēguma ainām parāda, kā burtiski krāsainos gabalos uzsprāgst patērētāju sabiedrības "labumi". Gutova 11 metrus garā "Gondola" ir sastindzis īstas Venēcijas gondolas sprādziens – telpisks, taču reizē lineāri skaidrs vēstījums – kā visi šī izcilā mākslinieka darbi. Tas ir no sprādziena haosa radīts kosmoss – sakārtota kultūras pasaule. Tajā nav nekā lieka, tās forma ir skaidra, jo pastāv skaidrība autora galvā," par objektu un tā radītāju stāsta Helēna Demakova.
"Gondola" ir Borisa un Ināras Teterevu fonda dāvinājums muzejam.
"Gutovs pieder paaudzei, kura sevi pieteica 20. gadsimta 90. gadu sākumā un kurai pieskaitāmi arī tādi laikmetīgās mākslas metri kā Anatolijs Osmolovskis, Oļegs Kuļiks, Olga Černišova, Dubosarskis un Vinogradovs. Mākslinieka kontā ir dalība 53. Venēcijas biennālē un grupas izstādē "Krievija!" Gugenheima muzejā Ņujorkā, Sanpaulu biennālē 2002. gadā un vēl 80 izstādēs. Viņš strādā praktiski ar visu laikmetīgās mākslas žanru sistēmu – glezniecība, fotogrāfija, video, multimediji, instalācija, performance, turklāt vēl arī lasa lekcijas studentiem, raksta rakstus un kūrē Mihaila Lifšica Institūta darbību (nosaukts pazīstamā marksistiskā domātāja vārdā, kura darbi veido būtisku Gutova konceptuālā kreisā background daļu)" raksta muzeja pārstāvji.
Dmitrijs Gutovs (Дмитрий Гутов) dzimis Maskavā 1960. gadā. Zīmējis jau kopš dzimšanas, bet par profesionālu mākslinieku kļūt negrasījās. 1992. gadā viņš absolvēja I. J. Repina vārdā nosaukto Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtu Sanktpēterburgā (mākslas teorijas un vēstures nodaļu). Viņa diplomdarbs bija veltīts Maļevičam un Florenskim, kuru daiļradi Gutovs aplūkoja tieši no marksistiskās pozīcijas. Izstādēs piedalās kopš 1988. gada. Dmitrija Gutova darbi glabājas daudzu muzeju kolekcijās, to skaitā Valsts Krievu muzejā Sanktpēterburgā un Valsts Tretjakova galerijā Maskavā. Dmitrijs Gutovs ir arī "Mākslas žurnāla" redkolēģijas biedrs kopš tā dibināšanas 1993. gadā.
Ievērojamais krievu mākslinieks Anatolijs Osmolovskis rakstījis, ka Dmitrija Gutova māksla attiecas uz visu 20. gadsimta mākslas vēsturi. Viņš uzskata, ka Gutova "Gondola" ataino tradīcijas un avangarda savijumu laikmetīgās mākslas tapšanas gaitā, kur "Kazimira Maļeviča supremātiskās un Vladimira Tatļina "lidojošās" formas mijas ar kultūras vestures dzīlēs rodamo harmoniju un reizē dramatisku dinamiku".
Atgādinām, ka Mākslas muzejs "Rīgas birža" durvis vēra 2011. gada augustā, Rīgas 810. jubilejas svinību laikā. Šobrīd biržas telpās aplūkojama kādreizējā Ārzemju mākslas muzeja ekspozīcija, kā arī citas izstādes un mākslas objekti.