Foto: Publicitātes foto

Laikā, kad visā pasaulē un arī Latvijā vērojams angļu valodas uzvaras gājiens, Rīgā sācies pasākumu cikls, kura mērķis ir tieši pretējs – restartēt un izcelt gaismā vācu valodu. Kāpēc un kā tas notika – portāla "Delfi" reportāžā no pasākuma "Restartējot saknes: es protu vācu valodu" Rīgas Centrālajā bibliotēkā.

Darbadienas vakars - Rīgas Centrālajā bibliotēkā sapulcējusies raiba, bet pacilāta publika. Kundze baltā blūzē pie gaišbrūnām klavierēm "Rīga" paceļ rokas, un pēc mirkļa bibliotēkā atskan īsti vāciska melodija. "Kas par brīnumskaistu dienu, tai nekad nevajadzētu beigties" dzied dāmas vāciskos tērpos un mežģīņu zeķēs. Sanākušie mēģina turēt līdzi, iemetot acis dziesmu lapiņās. Zinātkāri studenti, uz Vāciju emigrēt gribošie, pašu vēstures pētnieki un pat aktīvisti pret atomenerģijas izmantošanu - šeit sapulcējušies cilvēki, kas interesējas par vācu valodu, iespējām to šeit apgūt, pielietot un tādejādi tikt tuvāk savām vēsturiskajām un kultūras saknēm. 

Izmantot iespējas

"Nebaidieties! Pasākums notiks latviešu valodā!" sanākušos pēc ievaddziesmas iedrošina projekta "Restartējot saknes: es protu vācu valodu" vadītājs Tālivaldis Kronbergs. Astoņu pasākumu ciklā katrā tikšanās reizē Rīgas Centrālajā bibliotēkā (RCB) uz publisku sarunu ar klausītājiem tiks aicināti pašmāju cilvēki, kas savā dzīvē sasnieguši ko vairāk tieši pateicoties savām vācu valodas zināšanām. "Vēlamies arī ielikt sprunguli angļu valodas ritenī. No sevis nevar aizbēgt - mūsu kultūra, vēsture un mentalitāte ir daudz tuvāk vāciskajam un aicinām paņemt no mūsu kopīgās vēstures to labāko, restartēties un izmantot visas iespējas, ko vācu valodas zināšanas mums var sniegt šobrīd!" skaidro Kronbergs.

Pirmajā pasākuma dienā savu pieredzi stāsta vēsturiskā vācbaltiešu nama Rīgā - Mencendorfa nama vadītāja Ilona Audere un Latvijas Valsts Arhīva eksperts Guntis Švītiņš. "Studēt mākslu, vēsturi, pētīt mūsu vēstures arhīva dokumentus - tas bez vācu valodas zināšanām nav iespējams" - tāds ir abu īpašo vakara viesu galvenais vēstījums.

Pasākumu cikla rīkošanā iesaistījušās arī dažādas ar vācu valodu un kultūru saistītās nevalstiskās organizācijas Latvijā. "Vācu valodu zinošiem jauniem cilvēkiem Latvijā ir milzīgas priekšrocības - viņiem ir iespējams saņemt dažādas stipendijas studijām vāciski runājošajās zemēs. Zināmā mērā tas ir elitārs statuss, ko daudzi tikai tagad sāk saprast. Starp citu - Vācu kultūras biedrības biedri pie mums vācu valodu var apgūt bez maksas," portālam "Delfi stāsta Ilze Krokša, Rīgas Vācu kultūras biedrības pārstāve. Šo tēzi apstiprina vācu valodas studente Aija, kas atnākusi uz pasākumu -" Cilvēki beidzot sāk apzināties, ka vācu valoda ir kaut kas tāds īpašs. Angļu valoda ir visur, bet mūsu vēsture tomēr saistīta tieši ar vācisko".


"Varētu domāt, ka globalizācijas laikmetā angļu valoda ir atvērusi visas durvis, taču tā nav. Cilvēkiem, kam nepieciešamas specifiskākas zināšanas, piemēram, mākslā, kultūrā, vēsturē bez vācu valodas neiztikt. Jā, mūsu kopīgā 700 gadu vēsture nav bijusi ideāla, bet pietiks gausties un noliegt sevī vācisko! Studentiem tagad ir tādas studiju iespējas, teju katrai pašvaldībai Latvijā ir sadarbības un sadraudzības pašvaldība Vācijā - ņemam no tā visa labāko, mācāmies un sadarbojamies!" uzskata viens no projekta īstenotājiem Kronbergs.

Vāciski pret atomenerģiju un par veselību

Sanākušajiem viņu "vāciskās intereses" ir ļoti dažādas. Jauniete vārdā Kristīne atnākusi uz pasākumu, jo viņai vācu valoda jāapgūst ar steigu. Viņa iesaistījusies starptautiskos projektos un ir aktīva protestētāja pret atomenerģijas izmantošanu. Viņa brauc uz valstīm, kur notiek vides aktīvistu protesta akcijas - pieķēdēšanās pie sliedēm, ceļu bloķēšana un citas aktivitātes. "Man vajag vācu valodu, lai es brīvi varētu pārvietoties pa Vāciju, piedalītos protestos pret atomenerģiju un kodolatkritumiem".

Jaunai sievietei Baibai ar diviem maziem blondiem bērniem pie rokas ir cits stāsts - 'Pēc diviem gadiem ar ģimeni pārcelsimies Vāciju, kur studēšu medicīnu. Mana LU pasniedzēja mani pārliecināja, ka apgūt valodu, studēt un strādāt tur būs iespējams. No šiem pasākumiem turpmāk sagaidu vairāk konkrētas informācijas un palīdzības. Bet lai nu ko, bet iedvesmu simpātijām pret vācu valodu, es te šodien tiešām guvu".

Bibliotēka - labākā satikšanās vieta

"Izglītība Latvijā mīt bibliotēkās, tāpēc bibliotēka ir labākā vieta, kur šādu pasākumu rīkot," pārliecināts projekta vadītājs Kronbergs. "Nezinu, kā citās publiskās bibliotēkās - bet paskatieties šeit, kas te ir par grāmatu un dažādu citu materiālu krājumiem par vācu valodu - gan latviski, gan vāciski! Datori stāv rindās - un tas viss ir bez maksas!"

"Šķiet, ka šādu pasākumu rīkošanā vācu valodas atbalstam esam pionieri Latvijā, cenšamies atbalstīt ikkatru jaunu un vērtīgu aktivitāti," spriež RCB Mākslas un mūzikas nodaļas vadītāja Dace Sika. "Publiskai bibliotēkai mūsdienās ir daudz funkciju - mēs ne tikai izglītojam, piedāvājam tehnoloģijas, datu bāzes - mēs esam vieta, kur satiekas dažādas kultūras, valodas, dvēseles noskaņojumi... Ar angļu un krievu valodu saistīti pasākumi bibliotēkā notiek visu laiku, tāpēc vēlamies dot tādu zināmu pretsparu un izcelt gaismā vācu valodu! Laiks palīdzēt cilvēkiem satikties ar vācisko! Ja mēs kaut nedaudz Latvijā interesējamies par sevi, tad tas neizbēgami nozīmē, ka arī par vācu valodu. No sevis neaizbēgsi."

Pēc pasākuma cilvēki izrāda interesi piereģistrēties bibliotēkā kā lasītāji. Tāpat klātesošie tiek aicināti pierakstīties uz īpašo bezmaksas ekskursiju uz Mencendorfa namu. "Un tagad visi dzersim kafiju. Speciāli nopirkām vācu kafiju, kaut atlaides bija citai!" skaļi nosmej Kronbergs.

Nākamais pasākums RCB Brīvības ielā 49/53 - 25.septembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!