Turpinot portāla "Delfi" un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kopīgo projektu par 100 dārgumiem Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā 53.dārgumu no muzejiem, eksperti piedāvā iepazīties ar Indonēzijas tradicionālā ēnu teātra formu "Wayang".

Indonēzijā ir iecienīti dažādi skatuves mākslas veidi - mūzika, deja, drāma un teātris. "Wayang" ir Indonēzijas tradicionālā ēnu teātra forma. Pirmā zināmā teātra izrāde datēta ar 930. gadu. "Wayang" tiek uzskatīts par vissenāko leļļu teātra veidu, kas saglabājies līdz mūsdienām, joprojām gūstot lielu popularitāti.

Visizplatītākās ir "wayang kulit" ēnu lelles, kas sastopamas Javas un Bali salās, – šīs lelles ir grieztas no bifeļa ādas. Tās ir ažūras, izkrāsotas ar spilgtām krāsām un zeltu.

Leļļu izgatavošana ir ļoti darbietilpīgs process: sākumā izgatavo papīra maketu, pēc tam to pārnes uz ādu, izstrādā detaļas, izgriež, savieno kustīgās vietas un piestiprina raga turētājus. Pozitīvos varoņus veido smalkākus, ar vienotu sejas līniju, bet negatīvos – lielākus, ar masīvāku sejas un deguna modelējumu.

Sižeti parasti ir aizgūti no senindiešu eposiem Rāmājanas un Mahābhāratas, bet mūsdienās "wayang" var ietvert arī modernus sižeta elementus. Izrādes notiek zem klajas debess vairākas stundas vai visu nakti un to pavada gamelānu mūzika. Leļļu vadītājs – dalang – veic gan radošo, gan sociālo, gan sakrālo funkciju un viņa amats bieži tiek pārmantots no paaudzes uz paaudzi.

Vārds "wayang" nozīmē "mirušo gari, veļi, senču ēnas". Ēnu pusē izrādes laikā sēž pieaugušie. Otra puse ir paredzēta dieviem – viņi ir tiesīgi vērot spilgti krāsainās, no svētā dzīvnieka ādas darinātās lelles visā to krāšņumā. Interesanti, ka arī bērni to drīkst, jo viņi, kā uzskata Indonēzijā, ir nesen nākuši no dievu valstības.

Indonēzijas Wayang (ēnu) teātris ir iekļauts UNESCO cilvēces mutvārdu un nemateriālās mākslas mantojuma sarakstā.

Muzeja kolekcijā šis klasiskais "Wayang" teātris ar desmit Rāmājanas varoņu lellēm – karali Rāmu, karalieni Sītu un citiem tēliem nonācis kā dāvinājums no Indonēzijas Slēmanes provinces mēra vietnieka Sri Purnomo 2009. gada maijā.

Ēnu teātris ir apskatāms Mākslas muzeja "Rīgas Birža" pastāvīgajā ekspozīcijā - Austrumu galerijā.

Šo un citus LNMM dārgumus tuvplānā varat aplūkot arī šeit, kā arī iepazīties ar tiem īpaši izveidotajā tematiskajā sadaļā - 100 dārgumu mākslas muzejā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!