Turpinot portāla "Delfi" un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kopīgo projektu par 100 dārgumiem Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā 36. dārgumu no muzejiem, eksperti piedāvā Kloda Monē 1895.gadā gleznoto eļļas gleznu "Ziemas ainava".

19. gadsimta 70. gados Francijā radās impresio¬nisms – mākslas virziens, kas galvenokārt risina daiļdarba radīšanas formālās problēmas, vienlaikus atsakoties no akadēmiskās glezniecības žanru hierarhijas. Impresionistu darbos centrālo vietu ieņem ainava. Risinot gaismas un gaisa attēlošanas problēmas, impresionisti dodas ārā no darbnīcām un sāk gleznot brīva dabā – plenērā. Viņi atsakās no akadēmistu tumšā kolorīta un savu paleti bagātina ar visām septiņām saules spektra krāsām. Skaidrās līnijas rada gaismas refleksus un atmosfēras vibrācijas, un ainava fiksēta visā tās acumirklīgajā nepastāvībā.

Savu nosaukumu impresionisms ieguva 1874.gadā pēc pirmās grupas izstādes, kurā piedalījās arī Klods Monē. Viņa gleznas "Impresija. Saules lēkts" nosaukumu kā izsmejošu palamu šai māksli¬nieku grupai izmantojis kāds žurnālists, kurš asi kriti¬zējis, viņaprāt, paviršās, nepabeigtās un izaici¬nošās skices. Monē uzskatāms par konsekventu jaunā virziena pilnveidotāju un neapšaubāmu grupas līderi.

Klods Monē dzimis 1840. gadā Parīzē. Dzīves laikā daudz ceļojis un radījis vairākus darbus Alžīrijā, Holandē, Anglijā, Itālijā un Norvēģijā. Agrīnajos darbos Monē gleznojis reālistiskā manierē, pievēršoties dažādiem žanriem, bet ar laiku viņa gleznās centrālo vietu ieņem ainava. Monē daiļradei raksturīga vienai tēmai veltītu gleznu sēriju radīšana, kurās viņš fiksē vienu un to pašu vietu dažādos dienas laikos ar mērķi uztver apgaismojuma nianses un to radīto iespaidu uz dabas motīviem.

1895. gadā, būdams Norvēģijā, mākslinieks darinājis virkni ziemeļu ainavu, īpatnēji attēlojot gaismu ar sniega atblāzmu un ziemas atmosfēru. Sandvikenas ciems atrodas Norvēģijas austrumu daļā. Monē attēlojis nelielu nostūri ar dažām mājām, kas gleznaini izvietotas lielā, skuju kokiem apaugušā Lekosa kalna pakājē. Darbu caurstrāvo mierīgas apmākušās dienas liriskā noskaņa, un šķiet, ka gaisma plūst nevis no debesīm, bet no zemes. Sniega pelēcīgi baltais kolorīts ba¬gātināts ar smalkām krāsu pārejām, kas piešķir gleznai sudrabainu koptoni.

Darbs muzeja kolekcijā ir kopš 1946.gada no Rīgas pilsētas mākslas muzeja un šobrīd glezna apskatāma Mākslas muzeja "Rīgas Birža" pastāvīgajā ekspozīcijā.

Visus iepriekš aprakstītos muzeja dārgumus var apskatīt portāla "Delfi" īpaši izveidotajā tematiskajā arhīva sadaļā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!