1717. gadā Vīnē dibināta otra vecākā porcelāna fabrika Eiropā. Vīnes manufaktūra viena no pirmajām pievērsās klasicismam. 18. gadsimta vidū arheoloģiskos izrakumos atklātajiem 79. gadā Vezuva pelnu apraktajiem Pompejiem un Herkulānai, senajām Romas pilsētām, bija būtiska ietekme uz tālāko mākslas attīstību.
Vāžu formas sāka aizgūt no antīkās Grieķijas un Romas keramikas izstrādājumiem, bet sižetus – no fresku un keramikas gleznojumiem. Tomēr savu īpatnējo stilu, kolorītu un apgleznošanas manieri fabrikas darbi ieguva 18. gadsimta beigās – 19. gadsimta sākumā direktora Konrāda fon Zorgentāla (Conrad von Sorgenthal, 1733–1805) darbības laikā, kad fabrika ražoja iespaidīgus izstrādājumus klasicisma stilā. Izstrādājumu mierīgās, mazliet pacietās formas klāja bagātīgs polihroms gleznojums un zeltījums.
Virsma tika sadalīta ģeometriskos laukumos un apgleznota ar teatrāli vai sentimentāli traktētām ainām no antīkās mākslas vai mitoloģijas. Apmales pārklāja ar smalkām groteskām. Plaši izmantoja arī renesanses mākslinieku un laikabiedru darbus.
Vīnes porcelāna kolekcija ir neliela – pārsvarā tie ir 19. gadsimtā izgatavoti dekoratīvie šķīvji un vāzes. Muzejā eksponēts porcelāna šķīvis ar klasicisma laika gleznotājas Angelikas Kaufmanes (Angelica Kaufmann, 1741–1807) darba "Trīs grācijas" kopiju spoguļa daļā. Trīs grācijas jeb haritas (no grieķu mitoloģijas) – Aglaja (spožums), Eifrosine (jautrība) un Talija (ziedošā) – ir simboliski tēli, kas izsaka sievietes skaistumu un jaunības piemīlību, viņu uzdevums bija dāvāt cilvēkiem prieku.
Dievietes attēlotas kā trīs jaunas, skaistas sievietes uz kalnainas ainavas fona. To ietver ar zeltu un polihromu gleznojumu bagātīgi dekorēta apmale. Antīkais sižets, piesātinātā krāsu palete, bagātīgais zelta lietojums un izpildījums raksturīgs Vīnes fabrikas 19. gadsimta izstrādājumiem.
Mākslas priekšmets apskatāms Mākslas muzeja "Rīgas Birža" pastāvīgajā ekspozīcijā Rietumu galerijā.