Šogad biennāles veidotāji pievērsīsies pašizpratnes jautājumiem – kas mēs esam un kas izvēlamies būt laikā, kad sociālā, politiskā un kultūras dinamika piedāvā arvien jaunas pārtapšanas iespējas.
Izvēlētais biennāles nosaukums "I Like Your Face", izmantojot sejas metaforu, izceļ komplicētos identitāšu un nozīmju veidošanas procesus. "Seja ir gan maska vai loma, ko mēs ikdienā uzņemamies, gan attēls, ko ieraugām, skatoties uz otru. Sociālajos tīklos mēs bieži atzīmējam, ka mums kaut kas "patīk" (like) – taču ko mēs patiesībā redzam un ko iztēlojamies? Vai ir iespējama sastapšanās ar citādo nekategorizējot un netematizējot? Festivāls pievēršas šo attiecību problemātikai, izjautājot, kā mūsdienu tehnoloģiju izmainītajā garīgajā klimatā izpaužas cilvēku emocionālā pasaule un kā iedomāta piederība kādai fantastiskai realitātei sadzīvo ar ikdienas sociālajām identitātēm," raksta rīkotāji pārstāve Signe Valtiņa.
"Moderno tehnoloģiju straujās attīstības rezultātā nākas pārvērtēt attēlu nozīmi un to sniegto vēstījumu,'' par biennālē pētīto tēmu loku saka tās vadītāja Inga Brūvere, "biennāles mērķis ir veidot dialogu – diskusiju, priekšplānā izvirzot jautājumu – kā laika telpā ir mainījusies izpratne par fotogrāfiju un attēlu un kā tā sevi piesaka mākslā?"
Centrālais biennāles notikums būs Ingas Brūveres kūrētā starptautiskā izstāde "Ekrāna ēra I: Pašportrets" sadarbībā ar Rīgas pilsētas Kultūras iestāžu apvienību būs skatāma izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa" un tajā tiks aplūkoti cilvēciskās identitātes aspektus – ķermeņa, dzimuma, sociālo, vēsturisko, kas veidojas mūsdienu tehnoloģiju ietekmē. Izstādē piedalīsies divpadsmit autori no desmit valstīm – Keita Kūpere (Kate Cooper, UK), Aneta Gžešikovska (Aneta Grzeszykowska, PL), Antuāns Katala (Antoine Catala, FR / USA), Pols Peipers (Paul Paper, LT), Līga Spunde (LV) un citi. Tās ietvaros notiks arī izglītības programma – simpozijs, diskusija, lekcija un radošās darbnīcas. Izstāžu zāles ''Rīgas mākslas telpa'' Intro zālē būs apskatāmi Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 Balvas "Meklējam jauno fotogrāfijā!" finālistu – Diānas Tamanes (LV), Tāvi Suisalu (Taavi Suisalu, EE) un Kristīnes Madjares (LV) darbi.
Diskusiju par "maģiskajām identitātēm" aktualizēs kuratores Šeldas Puķītes veidotās izstādes – "Šodien esmu nāriņa. Rīt es būšu vienradzis" galerijā "MuseumLV" un pilsētvides projekts "Es vēlos tevi!", kurā latviešu fotogrāfs Reinis Hofmanis sadarbībā ar igauņu mākslinieku, dizaineri un teorētiķi Margusu Tammu (Margus Tamm, EE) realizēs fotoprojektu rekrutēšanas plakātu imitējošā formātā. Ironiski rotaļīgie projekti problematizē sociālpolitisko stāvokli, kurā Rietumu valstis šobrīd atrodas, kad līdztekus veselā saprātā balstītiem racionāliem lēmumiem uz politiskās skatuves kāpj ekstrēmi nacionālisti, autoritāru režīmu piekritēji un realitātes šovu zvaigznēm līdzīgi biznesa vides pārstāvji.
Mūsdienās attēls vairs nav tikai statiska, fiksēta realitāte. Tas ir kļuvis par dinamisku sistēmu, kas var mainīties atkarībā no situācijas. RIXC galerijā Nīderlandes mākslinieka Rohīra Ārenta (Rogier Arents, NL) instalācijā "Sirds ziedi" tiek nolasīti apmeklētāju sirdspuksti, kas izraisa pildspalvas plotera kustības, reāllaikā atveidojot līnijas un punktus un liekot uzplaukt zieda veida zīmējumam.
Apvienība "GolfClayderman" izstādē "Video salons" atdzīvina un romantizē ikdienas dzīves estētiku, savos darbos iekļaujot popkultūru un divtūkstošo gadu sākuma patērētājsabiedrības glamūru. Izstāde būs skatāma galerijā "Alma". Bet fotogrāfs Martins Kohuts (Martin Kohout, CZ) savā darbu sērijā pievēršas attiecībām starp attēlu un tā reprezentāciju, uzdodot jautājumu – ko mūsdienās vispār nozīmē fotogrāfija. Viņa izstāde būs skatāma galerijā "427".
Savukārt sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko centru tapusi Īva Ūlena (Yves Ullens, BE) izstāde "Apliecinājums" Rīgas Centrālajā bibliotēkā.
Latvijas Fotogrāfijas muzejā tiks atklātas divas izstādes – fotogrāfes Ingas Erdmanes personālizstāde "Nezināšanas prieks", kas radīta, māksliniecei sadarbojoties ar Daugavgrīvas cietuma ieslodzītajiem un fotogrāfa Andreja Granta skolnieču Andas Magones, Lailas Halilovas un Rūtas Kalmukas izstādi "Pievienotā atmiņa". Izstāde tapusi, māksliniecēm fiksējot ģimenes ikdienu un uzdodot jautājumus par mūsdienu sievietes identitāti ģimenē.
Festivāla ietvaros tiks īstenota arī izglītības programma. Diskusijas "Attēls un propaganda" dalībnieki pievērsīsies attēla kā vizuālas komunikācijas un ideoloģiska instrumenta izmantošanai mākslā, medijos un citās publiskās telpas zonās. Fotogrāfijas vēstures un historiogrāfijas interesenti aicināti uz mākslas zinātnieces Katrīnas Teivānes-Korpas lekciju "Ainava Latvijas fotogrāfijas vēsturē" un lietuviešu kuratora un teorētiķa Vītauta Mihelkeviča (Vytautas Michelkevičius, LT) prezentāciju "Mākslas kartēšana". Jauniešiem būs iespēja darboties ar""gif" attēliem Viktorijas Ekstas radošajā darbnīcā "Kustīgā fotogrāfija", savukārt ģimenes un bērni varēs pārtapt maģiskos varoņos kopā ar fotogrāfu Reini Hofmani. Jaunie mākslinieki iepazīs ASV mākslinieka Florisa Šēnfelda (Floris Schönfeld, NL) starpdisciplināro pieeju radīšanas procesam.
Latvijas valsts simtgadē biennāle piedāvās arī programmu reģionos. Ulda Brieža personālizstāde "Saules pusē" Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā ir autora 50 gadu garumā uzkrātas laika liecības ceļā uz Latvijas valsts simtgadi un tā būs arī līdz šim plašākā autora darbu skate. Darbu vidū ir virkne portretu, kas uzņemti, strādājot par fotoreportieri Liepājas laikrakstos (60. un 70. gados) un pēc tam Rīgā – avīzēs "Padomju Jaunatne" un "Diena". Savukārt Liepājas muzejā izstādē "Sajust tēva miegu" fotogrāfe un kuratore Mariē Šēvolda (Marie Sjovold, NO) tiecas izveidot telpu refleksijai par traumām, atmiņām un sapņiem Otrā pasaules kara iespaidā savas ģimenes pieredzes ietvaros. Polijas jaunā fotogrāfija būs skatāma Cēsu izstāžu zālē, asprātīgi apvienojot digitālo, postinterneta un sociālo mediju revolūciju pieredzi ar identitātes un feminisma jēdzienu izpēti.
Simpozijs "Tagadnes atmiņas" ar astoņām kritiķu, vēsturnieku un mākslinieku prezentācijām no Baltijas valstīm un Eiropas sniegs paškritisku kopsavilkumu par to, kā tiek rakstīta un veidota fotogrāfijas vēsture trijās Baltijas valstīs, aplūkojot gan "80. gadu kailfoto un vieglo porno", gan "fotogrāfijas lomu sociālajos medijos", "fotogrāfijas kartēšanu" un citas tēmas.
Festivāla laikā iznāks arī "Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018" izdevums – tekstu krājums, kas veltīts laikmetīgās fotogrāfijas un vizuālās kultūras procesiem.
Pilnu "Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018" programmu var atrast tās mājaslapā.
