Otrdien, 24. maijā plkst. 18:00 Latvijas Arhitektūras muzejā Mazajā Pils ielā 19 tiks atklāta izstāžu cikla "Rīga, kuras nav. Kartes un plāni" otrā izstāde "Zilās Rīgas zaļie ķīļi".
Izstāžu cikls "Rīga, kuras nav. Kartes un plāni" iepazīstina ar Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā esošajiem 20. gadsimta Rīgas plānojuma projektiem. Pirmā izstāde "Rīga. Pamatplāns" eksponēja galvaspilsētu ambiciozos plānus pēc Pirmā pasaules kara, otro izstādi "Zilās Rīgas zaļie ķīļi" veido plāni, kas radīti, lai nodrošinātu pilsētniekiem veselīgu vidi. Izstāde būs atvērta līdz 19. augustam, informē izstādes rīkotāji.
Rīga var pretendēt uz "zilās" pilsētas statusu, jo tā ir izaugusi Daugavas krastos pie Rīgas jūras līča un to ieskauj ezeri. Zaļās teritorijas attīstības plānos iezīmēja plānotāji, tās akceptēja politiķi, bet realizēja Rīgas pilsētas dārznieks. Ievērojamākais no viņiem bija Georgs Kufalts (1853-1938), kurš radīja parkus, kas šodien ir Rīgas kā Pasaules kultūras mantojuma vietas lepnums. 30. gadu otrās puses vērienīgākais projekts bija Uzvaras laukums, kura grandiozā iecere izmēros tuvojās Valsts sporta laukumam Berlīnes 1936. gada Olimpiskajās spēlēs – laukuma teritorija tika plānota vairāk nekā 120 hektāru platībā. Bet pēckara Rīgas ģenerālo plānu arhitekts Gunārs Melbergs piedāvāja radīt "zaļos ķīļus", lai pilsētas centru apgādātu ar svaigu gaisu.
Pilsētas attīstībā sacenšas dažādi spēki, jo akvatoriju un zaļās teritorijas var izmantot ne tikai atpūtai, bet arī apbūvei. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Andra Rozes vadībā tika radīts Rīgas attīstības plāns, kura radikālās idejas paredzēja atjaunot pilsētas zili zaļo tīklojumu, neraugoties uz zemju privāto piederību.
