Atvadīšanās no ievērojamā gleznotāja un mākslas zinātnieka Jurģa Skulmes, kurš mūžībā aizgāja trešdien, 25. februārī, notiks otrdien, 3. martā, plkst. 12.00, Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.

Pieminot Jurģa Skulmes (13.11.1928.-25.02.2015.) atklājumiem bagāto dzīvesgājumu, nozīmīgo ieguldījumu mākslas zinātnē, tās attīstībā un daudzpusīgo radošo darbību, Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka ģimenei, tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

Nekrologā Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvji par mūžībā aizgājušo gleznotāju stāsta:

Jurģis Skulme - gleznotājs, mākslas zinātnieks.  Beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1954), aizstāvējis disertāciju Tartu Universitātē (1970), mākslas zinātņu kandidāts (1971). 

Veidojis pirmās pārraides par mākslu Latvijas televīzijā un radio. Daudz publikāciju par mākslu un māksliniekiem, vairākas grāmatas un ceļveži pa latviešu mākslinieku dzīves un darba vietām, daudzu šķirkļu autors un redaktors vairākās enciklopēdijās. 

Bijis Mākslas akadēmijas pedagogs, kopā ar mākslas zinātnieci Genovevu Tidomani veidojis mākslas vēstures materiālu krātuvi (tagad - LMA Informācijas centrs). Gleznojot atšķirīgos ģeogrāfiskos apvidos plenērā, pievērsis uzmanību apgaismojumam un krāsziedam. Izstādēs piedalījies no 1954.gada. Notikušas vairāk kā 20 Jurģa Skulmes personālizstādes.

Mākslinieku Savienības biedrs (1954-1978, atjaunots 1989). Izslēgšana no Mākslinieku Savienības bija saistīta ar tiesas procesu, kurā Jurģis Skulme notiesāts par padomju iekārtas diskreditēšanu, sodu izcietis Daugavpilī un Bolderājā (1977-1980).

"Jurģa Skulmes mākslas zinātnieka darbība nepārtrūka ne brīdi. Pirms divām nedēļām man radās daži jautājumi par latviešu mākslas vēsturi, uz kuriem atbildēt varēja tikai viņš. Zināju, ka ar viņa veselību nav labi, tomēr riskēju piezvanīt, un saruna notika,"

Lūgt kolēģim padomu nebija grūti, jo viņš ar prieku dalījās savās zināšanās un nevilcinoties atzinās kāda fakta nezināšanā (šādu gadījumu laikam nevarēja būt pārāk daudz). Pārrunājām vairākus man svarīgus un arī viņam interesantus jautājumus, pieminējām tuvojošos Teodora Zaļkalna simtu sešdesmito gadadienu, un Jurģis ar gandrīz vai puicisku sajūsmu atcerējās, kā savulaik meklējis Plācī uzstādīto Zaļkalna pieminekli 1919. gadā kritušajiem Ziemeļlatvijas partizāniem. 

Daudzi no Brīvības cīņu pieminekļiem  padomju okupācijas gados bija iznīcināti. Vai arī Plācī? Vietā, kur it kā bijis piemineklis, saaudzis krietns krūmājs... Meklētājs nolēmis tomēr pārbaudīt un, izlauzies krūmu pudura viducī, atradis gan pieminekli, gan ap to samētātās tukšās pudeles un korķus. Aizmirstība bija pieminekli izglābusi, un Jurģis Skulme to atņēma aizmirstībai.

Atņemt iznīcībai un aizmirstībai - tā ir viena no mākslas vēsturnieka misijām. Jurģis Skulme to apzinājās un kaislīgi kalpoja šai misijai. 

Daudz no atrastā ir publicēts, daudz glabājas viņa neiedomājami bagātajā arhīvā, kura kārtošanai pēdējos gados tika veltīts daudz laika. Bet vairs nekad viņam nepiezvanīsim, lai pajautātu par atmiņām - tās ir aprāvušās līdz ar viņa ceļu šai saulē. Lai vieglas smiltis!"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!