Foto: LETA
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedriem, kuri ir neapmierināti ar pašreizējo savienības darbu, ir dažādi viedokļi par savienības nākotni, bet konkrēta risinājuma pagaidām nav. Vairāki biedri pieļauj, ka ir iespējams veidot jaunu mākslinieku savienību vai citāda veida organizācijas, kas pārstāvētu mākslinieku intereses, tomēr ir bažas par LMS mākslas kolekcijas saglabāšanu.

Tēlniece Solveiga Vasiļjeva, kura pati pirmā vērsa sabiedrības uzmanību uz savienībā notiekošo, pastāstīja, ka neredz, kā ar legāliem līdzekļiem būtu iespējams ietekmēt savienības turpmāko kursu. Viņa norādīja, ka ir domājusi par jaunas mākslinieku organizācijas veidošanu. "Jau pašlaik pastāv mazākas mākslinieku vienības, piemēram, biedrība "Oforta ģilde". Arī es esmu domājusi par jaunas organizācijas veidošanu, tomēr šobrīd jāatgūstas no tā, kas notika savienības ārkārtas kongresu laikā," uzsvēra Vasiļjeva. Viņa norādīja, ka tajā pašā laikā jūtas atbildīga par Mākslinieku savienībā notiekošo - īpaši par kopīgi veidoto kolekciju.

Keramiķe Dace Blūma uzsvēra, ka jautājums par jaunas organizācijas veidošanu nav tik vienkāršs. "Reorganizācija Mākslinieku savienībā būtu nepieciešama, jo no Padomju Savienības laikiem situācija ir mainījusies. Arī savienības mērķis un uzdevumi ir mainījušies, bet nezinu, vai veidot pilnīgi jaunu organizāciju būtu prātīgi," norādīja Blūma. Reorganizācija, pēc viņas domām, varētu notikt, arī pašreizējai organizācijai sadaloties. Māksliniece nevēloties atstāt organizāciju, jo ilgi bijusi tās biedre un maksājusi biedra naudu. Viņa nelolojot lielas cerības, bet gaidīšot, kā strādās jaunā LMS valde.

Atšķirīgās domās ir gleznotāja Silvija Meškone. Viņa uzskata, ka nesaskaņas Mākslinieku savienībā radušās ne tikai cilvēku vainas dēļ. Viņasprāt, LMS modelis ir nokalpojis savu laiku. Tagad māksliniekiem vajadzētu apkopoties domubiedru grupās, lai pārstāvētu savas intereses. Pēc Meškones domām, tagad svarīgi ir tas, kas notiks ar Mākslinieku savienības darbu kolekciju, kura atkārtotā savienības kongresa laikā apvienota ar citiem savienības īpašumiem. "Ja savienībai rastos finansiālas problēmas, tad varētu notikt ne tikai darbības ar īpašumiem, bet arī unikālās kolekcijas izpārdošana," bažījas māksliniece.

Grafiķe Nele Zirnīte savukārt norādīja, ka, viņasprāt, LMS iekšienē jau ir izveidojusies atsevišķa organizācija. "Tā ir domubiedru grupa, kura, šķiet, rīkojas uz pozitīvisma viļņa. Protams, arī es vēlētos, lai viss būtu labi, bet ir jāredz, kur mēs esam, nevis jāskatās uz pasauli rožaini," uzsvēra māksliniece. LMS, pēc viņas domām, valda pārāk nekritiska uzticēšanās, piemēram, ar atpakaļejošu datumu pieņemot trīs gadu laikā sakrājušos lēmumus.

Gan Zirnīte, gan Meškone uzskata, ka vizuālā māksla atstāta novārtā un tai būtu nepieciešams lielāks valsts atbalsts. Zirnīte pat norādīja, ka valstij vajadzētu atbalstīt vienīgo lielo vizuālās mākslas organizāciju - Mākslinieku savienību -, lai tā varētu normāli funkcionēt.

Jau ziņots, ka vairāki LMS biedri iebilst pret 1.novembrī atkārtotajā ārkārtas kongresā ievēlēto valdi. Iebildumi biedriem bija pret valdes priekšsēdētāja Igora Dobičina vadības stilu, kurā netiekot dota iespēja izteikt alternatīvus viedokļus. LMS biedri iebilda arī pret vēlēšanu procedūru, kurā Dobičins saglabāja savienības vadītāja vietu, dēvējot to par nedemokrātisku. Vēlēšanas bija nepieciešamas, jo Augstākās tiesas spriedumā tika atzīts, ka 2011.gadā toreizējā valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Heimrāta vienpersoniski sasauktais kongress bijis nelikumīgs un līdz ar to arī visi tajā pieņemtie lēmumi ir nelikumīgi, tostarp ievēlētā valde un tās priekšsēdētājs, par kuru tolaik tika ievēlēts Dobičins.

Dobičins pats iebildumus noraidījis, apstiprinot, ka visiem LMS biedriem bija iespēja izteikties kongresā un valde ievēlēta demokrātiski. Izteikšanās iespējas tikušas ierobežotas, jo "starpsaucieni nav bijuši vietā". Vasiļjevas pārstāvētās puses neapmierinātību ar LMS notiekošo Dobičins skaidroja ar to, ka "katrs LMS pārstāvis redz sevi kā ļoti izcilu un ievērojamu", kā rezultātā "katrs mēģina savu "super ego" aizstāvēt, kā var".

Komentējot tiesas lēmumu, Dobičins sacīja, ka tā aktualizēšana pašlaik "ir ļoti jocīga", jo teorētiski tas izklausās pamatoti, bet reāli tas pašlaik neko nevar ietekmēt, jo "pagātnē notikušās izstādes nevar atcelt un uzgleznotās gleznas izdzēst".

1.novembra ārkārtas kongresā tika ievēlēta LMS valde septiņu cilvēku sastāvā. Tajā strādā Inguna Irbe, Diana Laguna, Inga Brūvere, Bruno Strautiņš, Inita Reimandova, Tālivaldis Muzikants, savukārt LMS revīzijas komisijā ievēlētas Inita Ēmane, Ilze Lībiete un Helga Jaksone.

LMS ir 1941.gadā dibinātās Latvijas PSR Mākslinieku savienības un Latvijas PSR Mākslinieku savienības Mākslas fonda, kā arī sabiedriskās organizācijas "Latvijas Mākslinieku savienība" mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.

LMS ir profesionāla radoša organizācija vizuālo mākslu jomā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!